Slavenajam fiziķim un droši vien nesenajā vēsturē vispopulārākajam zinātniekam Albertam Einšteinam gan ar šo flīzi un šo matemātisko problēmu kā tādu nav nekādas saistības. "Einšteins" šeit piesaukts tāpēc, ka runa ir par "vienu akmeni" jeb "ein Stein" (no vācu valodas). Protams, to var dēvēt arī daudz garlaicīgākā vārdā – par aperiodisku monoflīzi, bet mums labāk patīk "einšteins".
Šis izaicinājums matemātiķu prātus kutina jau kopš 1966. gada. Roberts Bergers toreiz sastādīja daudzstūru komplektu, kuru var mūžīgi izkārtot aperiodiskā rakstā. Taču šis risinājums nebija diez ko elegands – komplektā bija 20246 dažādi daudzstūri. Turpmāk matemātiķi centās šo skaitu arvien samazināt, līdz 1973. gadā slavenais matemātiķis un fiziķis Rodžers Penrouzs tika līdz divām ģeometriskām figūrām. Te arī progress apstājās uz turpmāko pusgadsimtu – vienas flīzes jeb "einšteina" risinājums rokā nevienam nedevās. Līdz brīdim, kad Deivids Smits kārtējo reizi lietotnē "PolyForm Puzzle Solver" izmēģināja jaunu figūru – zigzagotu 13 stūri. Ja skatās no pareizās puses un pielieto nedaudz iztēles, tā atgādina cilindra vai katliņa tipa cepuri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
