Zinātnieki mirstošu pacientu smadzenēs fiksē spēcīgu aktivitāti  (6)

"Campus" jau pērn vēstīja par unikālu gadījumu, kad pavisam nejaušā kārtā izdevies ierakstīt smadzeņu aktivitāti miršanas brīdī. Tobrīd ar elektroencelafogrāfiju (EEG) tika monitorēta smadzeņu bioelektriskā aktivitāte kādam 87 gadus vecam pacientam, kurš cieta no epilepsijas. Izmeklējumu laikā pēkšņi pacienta sirds apstājās – tā bija pirmā reize, kad EEG dati iegūti tieši nāves mirklī.

Nu jaunā pārskatā pētīti vēl četri gadījumi, kad nāves brīdī monitorēta pacientu smadzeņu aktivitāte. Šie nāves gadījumi, atšķirībā no augstāk minētā, nebija pēkšņi un negaidīti – pacienti bija komā, un tos pie dzīvības uzturēja ar speciālām iekārtām. Tā kā nebija cerību uz atveseļošanos, pēc ārstu slēdziena un tuvinieku vēlmes šie cilvēki no ierīcēm atslēgti.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā izdevumā PNAS, rakstīts – divos no četriem gadījumiem zinātnieki pēc ierīču atslēgšanas un pacienta klīniskās nāves fiksēja spēcīgus gamma viļņu uzplaiksnījumus smadzenēs. Par gamma viļņiem šajā kontekstā dēvē tās neirālās svārstības, kuru frekvence ir diapazonā no 25 līdz 140 herciem. Parasti īpašu uzmanību pievērš svārstībām ar frekvenci ap 40 herciem – to reizēm mēdz saistīt arī ar vizuālo uztveri un apziņu, sapņošanu. Tomēr šis vēl ir atvērts pētījumu virziens, un viss lasītais par "tādi un tādi smadzeņu viļņi atbild par tādu un tādu mūsu apziņas aspektu" jāuztver ar devu piesardzības. Cilvēka apziņa ir grūti tverams un apjaušams, kur nu vēl striktās kategorijās iedalāms fenomens. Un tomēr neirozinātnieki mēģina.

Kas notiek brīdī, kad pacientus atvieno no dzīvības uzturēšanas iekārtām? Tie burtiski smok, jo konkrētie cilvēki patstāvīgi neelpoja. Pētnieki uzskata, ka tieši hipoksija jeb skābekļa trūkums smadzenēs arī stimulēja spēcīgo gamma viļņu uzplaiksnījumu divu pacientu smadzenēs. Šī aktivitāte fiksēta gan vienas smadzeņu puslodes ietvaros, gan starp puslodēm. "Kaut šo procesu fizioloģiskā nozīmība vēl jāizpēta, dati liecina – mirstošas smadzenes aizvien ir aktīvas," pētnieki raksta darba kopsavilkumā.

Zīmīgi, ka līdzīgi procesi iepriekš novēroti eksperimentos ar laboratorijas dzīvniekiem. Viens no jaunā darba autoriem ir neirologs Džimo Borjigins. Viņš kopš 2013. gada pētījis smadzeņu aktivitāti brīdī, kad bojā iet laboratorijas žurkas. Arī žurku smadzenēs noteikta veida aktivitāte pēc sirds apstāšanās palielinājusies. "Tas mudināja mūs izpētīt neirālo aktivitāti cilvēku smadzenēs cilvēkiem pirms un pēc elpināšanas ierīču atvienošanas," skaidro Borjigins.

Speciālisti, pārskatot EEG datus, apstiprināja, ka šī konkrētā smadzeņu aktivitāte nav saistīta ar sirds apstāšanās efektiem, tāpēc Borjigins ar kolēģiem spekulējis – iespējams, šis gamma viļņu uzplaiksnījums varētu būt viens no iespējamajiem apziņas marķieriem. Interesanti, ka līdzīga aktivitāte novērota cilvēkiem gan epilepsijas lēkmju laikā, gan tiem, kas piedzīvojuši spēcīgas vizuālas halucinācijas un tā dēvēto ārpusķermeņa pieredzi. Iespējams, šī smadzeņu aktivitāte nāves brīdī ir daļa no izskaidrojuma par vizuāli košajām pieredzēm brīdī, kad "redzam gaismu tuneļa galā" – kā par to stāstījuši cilvēki, kas bijuši tuvu nāvei vai pat piedzīvojuši klīnisko nāvi un reanimēti.

Tomēr Borjigins ar kolēģiem uzsver, ka līdz šim konkrētu apziņas marķieru noteikšana izrādījusies grūti tverama lieta – daudziem pētniekiem šķitis, ka viņi ir tuvu patiesībai, taču galu galā pilnīgi drošs nav neviens. Arī šoreiz pētnieki atzīst – nevar izslēgt, ka gamma viļņu aktivitātes palielināšanās nav saistīta ar apziņas procesiem. Tomēr viņi pauž cerību – ar katru šādu fiksētu gadījumu iemācīsimies vēl nedaudz vairāk par to, kas notiek ne tikai fiziski smadzenēs, bet arī mūsu prātā dzīves pēdējos mirkļos.

Visu darbu bez maksas var lasīt žurnālā PNAS.