Vēl līdz 14. maijam vari pagūt visādās ķibelēs un nebūšanās vainot Merkuru, kurš šobrīd ir retrogrādā. Šo frāzi dzirdējuši un reizēm pat jokojot izmanto arī tie, kas ar astroloģiju uz "jūs". Ja nepagūsi, nesatraucies! Merkurs retrogrādā būs arī augustā un septembrī, kā arī decembrī. Un vispār – lielāko daļu gada kāda no Saules sistēmas planētām ir retrogrādā. Ko tas nozīmē no astronomijas (nevis astroloģijas) viedokļa un kāpēc absolūti neko nemaina mūsu dzīvēs? Dažas vienkāršas vizualizācijas palīdzēs saprast.
Starp citu, ja nu kāds pievērš šīm lietām uzmanību, tad 4. septembris vispār būs kārtīgs retrogrādu festivāls. Šajā laikā sešas Saules sistēmas planētas būs retrogrādā. Ja nabaga Plutons 2006. gadā nebūtu "pazemināts amatā" par pundurplanētu, tad septiņas. Marss retrogrādā ir reizi divos gados. Bet Saulei tuvākā planēta Merkurs – trīs līdz četras reizes gadā. Kas tas vispār ir?
Visas planētas ap Sauli riņķo vienā virzienā. No mūsu skatu punkta planētas naksnīgajās debesīs kustās no rietumiem uz austrumiem, vai, ja mēs raudzītos uz Saules sistēmu kā lielu pulksteņa ciparnīcu, tās kustas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Kad planēta ir retrogrādā, tā uz brīdi šķietami maina kustības virzienu, uzmet cilpu vai līkločus un kādu brīdi kustas no austrumiem uz rietumiem, proti – atpakaļ. Atslēgas vārds ir" šķietami". Planētas savu kustības virzienu ap Sauli, protams, nemaina un negrasās mainīt. Mums tā tikai izskatās tādēļ, ka planētas ap Sauli riņķo dažādā attālumā un dažādā ātrumā. Kad Merkurs, kas Sauli apriņķo reizi 88 dienās, "noķer" un apsteidz Zemi, pār debesjumu tas šķietami uz laiku sāk virzīties pretējā virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
