Pētnieki visā pasaulē veido arvien jaunus materiālus, līdz ar Eiropas zaļā kursa prasībām aktuāli kļūst "zaļie" betoni, piemēram, ģeopolimēra betoni, kuru izgatavošanā neizmanto cementu, bet gan būvniecības un ražošanas atkritumus. Lai tos aktīvi izmantotu būvniecībā, trūkst informācijas par ilglaicīgajām īpašībām – šļūdi un rukumu –, standartizētās metodes nav atbilstošas jaunizveidotajiem betona kompozītmateriāliem.
Jaunā metode ir aktuāla visiem betona un cementa kompozītmateriāliem. Tā izmantojama zinātniskajās laboratorijās, novērtējot arī inovatīvu materiālu perspektīvas, tai skaitā, lietošanu nesošajās konstrukcijās. Turpinot metodi attīstīt, to prognozējami varētu izmantot arī industrijā. "Tā būtu ļoti noderīga tieši stieptām un stiepti liektām konstrukcijām, piem., sijām, kopnēm u.c. pārseguma elementiem, kā arī specifisku būvju, piemēram, ūdeni aizturošo konstrukciju uzraudzībai," turpina RTU asociētā profesore.
RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē izveidota arī jauna Konstrukciju ilglaicīgo pārbaužu laboratorija, kur tiks turpināti nākotnes materiālu īpašību pētījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
