Šos savienojumus izmanto dažādu sadzīvē plaši izplatītu preču ražošanai, piemēram, ūdensnecaurlaidīgam apģērbam, ēdienu iepakojumam, nepiedegošam pannu pārklājumam, audumiem, lai uz tiem nepaliktu traipi. PFAS dēvē arī par mūžīgajām ķimikālijām, jo nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai tās vidē noārdītos. Šīs vielas atklātas gan ūdenī, gaisā, zivīs, cilvēkos. Kā vēsta Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili", PFAS var izraisīt vēzi, neauglību un citas slimības.
Žurnālisti "Mūžīgā piesārņojuma projektā" ("Forever Pollution Project") secināja, ka Eiropā ar šiem savienojumiem ir piesārņotas vairāk nekā 17 000 vietas – daudz vairāk, nekā līdz šim bijis publiski zināms.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati rāda, ka PFAS piesārņojums ir visā Latvijas teritorijā. Vislielākais piesārņojums ir zivīs – tas konstatēts zivīs lielākajā daļā ezeru, upju un citu ūdenstilpju, kur LVĢMC ņēma zivju paraugus. Tāpat PFAS sastopams pazemes jeb gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Ar PFAS, visticamāk, ir piesārņotas arī teritorijas lidostu, militāru objektu un ugunsdzēsēju mācību poligonu apkaimēs.
"Pētniecības process ilga apmēram pusgadu. Šajā laikā pieprasījām informāciju no atbildīgajām iestādēm, lai saprastu problēmas mērogu un piesārņojuma līmeni. Jau pētniecības sākumā pamanīju, ka par šīm vielām gan Latvijas iedzīvotājiem, gan atbildīgajām iestādēm ir maz informācijas un izpratnes, jo ar PFAS jautājumiem strādā tikai zinātnieki un jomas speciālisti. Tomēr ir svarīgi par tām informēt un arī brīdināt iedzīvotājus, jo cilvēki tās uzņem savā organismā arī Latvijā. Tas, ka šo vielu piesārņojums ir tik plaši izplatīts Latvijā, ir biedējoši un reizē arī skumji. Tomēr Latvijā neviena kompānija neražo PFAS ķimikālijas, līdz ar to piesārņojuma līmenis ir salīdzinoši zemāks nekā vairākās citās Eiropas valstīs," norāda Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.
2023. gada februārī Eiropas Ķimikāliju aģentūra ECHA nāca klajā ar priekšlikumu aizliegt PFAS, taču, kā rāda žurnālistu pētījums, tas šī iecere sastapusies ar spēcīgu industrijas lobiju.
Nesen par PFAS runāts arī "Delfi" podkāstā "Zinātne vai muļķības", kur viesos bija BIOR pētniece un Latvijas Universitātes doktorante Elīna Pasečnaja, kas šos savienojumus pēta savas doktora disertācijas ietvaros. Pasečnaja norāda – PFAS savienojumi tik tiešām atrodami vidē un labi šķīst ūdenī, tāpēc nonāk zivju organismā un, cilvēkiem tās ēdot, arī cilvēku organismā. Tā var būt problēma, taču paniku celt nevajadzētu.
"Līdz šim, cik esmu sastapusies ar rezultātiem, mēs maksimālās vērtības nesasniedzam. Satraukties, ka visi tagad saindēsimies ar PFAS savienojumiem un tūlīt nomirsim, nav pamata," bilda zinātniece. Ņemot vērā šo PFAS piesārņojuma līmeni, grūti iztēloties, cik daudz būtu jāapēd produktu, lai pārsniegtu pieļaujamo normu. "Nestādos priekšā, kā to fiziski var dabūt gatavu!" podkāstā sprieda Pasečnaja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
