Šajā rakstā uzzināsi:
- Par psihodēlisko vielu iespējamo pozitīvo ietekmi uz psihisko veselību;
- Galvenajiem riskiem, izmantojot šīs vielas;
- Pētījumiem, kas veikti pēdējo gadu laikā;
- Kurās valstīs un kādos gadījumos psihodēlisko vielu lietošana ārstēšanā ir atļauta;
- Jautājumiem, kas būs jārisina, ja psihodēliskās vielas sāks plaši izmantot psihiatrijā.
Jāsāk ar to, ka mīti par "maģiskajām sēnēm" nemaz nav mīti, jo dabā patiešām eksistē sēnes, kuru sastāvā ir psilocibīns. Tas ir psihodēlisks halucinogēns, ko iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm, tostarp arī Latvijā. Savukārt Dienvidamerikas un Meksikas šamaņi savos rituālos izmantoja pejotkaktusu, no kura iegūst meskalīnu (psihoaktīva viela).
Laika gaitā izstrādātas arī sintezētas psihodēliskās vielas, un viens no populārākajiem ir Alberta Hofmaņa sintezētais LSD jeb lizergīnskābes dietilamīds, stāsta medicīnas doktors un psihiatrs Artūrs Utināns. "Vēl ir arī dimetiltriptamīns un ketamīns. Protams, slavenākais no sintezētajām vielām ir LSD, kura efekts ir daudz spēcīgāks nekā dabiskajām vielām. Ir nepieciešamas arī krietni mazākas devas, lai panāktu halucināciju rašanos, kā arī tā iedarbība ilgst apmēram 12 stundas, proti, kamēr viela tiek izvadīta no organisma," skaidro Utināns.
No aizlieguma līdz zinātniskām konferencēm
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv