Vērienīgā eksperimentā noskaidro, kādi cilvēku aromāti piesaista odus

"Campus" pērn ielūkojās zinātniskajā literatūrā un pēc padoma taujāja arī entomologam Voldemāram Spuņģim, vai daži cilvēki tiešām ir parazītu iecienītāka maltīte nekā citi. Toreiz gan uzsvars uz mūsu platuma grādos daudz bīstamākajiem asinssūcējiem – ērcēm. Kā toreiz klāstīja eksperts, būtībā jau ērces "krīt" uz jebko, kas patrāpās tuvumā. Kāpēc viens tiek pie daudzām ērcēm, bet kāds cits, ka mežā bijis vien dažus metrus tālāk, nedabū nevienu pašu ērci – tam tiešām var būt saistība arī ar veiksmi. Atšķirībā no odiem, kuri paši dodas pakaļ nolūkotajam upurim, ērce principā sēž zāles stiebra galā un gaida, kad kāds ies garām. Līdzīgi odiem, tās reaģē uz zīdītāju izelpā esošo CO₂, kā arī siltumu un kustību.

Latvijā odi pārsvarā ir vien kaitinoša blakne būšanai dabā. Tomēr citviet pasaulē tie ir pamatīgs veselības apdraudējums – valstīs, kur izplatīti malārijas izraisītāji, šāds oda kodums var maksāt dzīvību. Aizvien ik gadu no malārijas mirst vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku, tādējādi odus nereti pat piesauc kā nāvējošākos kukaiņus.

Lai noskaidrotu, kas šos kaitēkļus piesaista, pētnieki Zambijā veica eksperimentu, kas maksimāli pietuvināts dabiskajiem apstākļiem. Izveidots ar odu tīkliem norobežots voljērs ar malārijas pārnēsātājiem odiem tajā (Anopheles gamiae). Pa perimetru izvietotas teltis, kuras ar voljēru savienoja 20 metrus garas caurules. Teltīs pa nakti gulēja cilvēki, un to unikālais aromāts un izelpa pa caurulēm novadīta uz voljēru.

Cauruļu galā izvietots absorbējošs materiāls, kas savāca šo aromātu, kā arī tika uzsildīts un piesātināts ar CO₂, lai imitētu guļoša cilvēka klātbūtni. Eksperiments veikts tumšajā diennakts laikā, jo šīs sugas odi ir visaktīvākie laika posmā no 22 vakarā līdz 2 naktī. Odiem nebija iespējas tieši piekļūt teltīs guļošajiem, kā arī šie odi nepārnēsāja malāriju, tāpēc pētījuma dalībnieki nebija apdraudēti. Odu kustību un to, pie kuras caurules tie izvēlējās pulcēties visvairāk, pētnieki naktī novēroja ar infrasarkano kameru palīdzību.

Secināts, ka dažu dalībnieku aromāti tiešām izraisīja būtiski lielāku odu interesi. Izdevās arī noteikt gaistošos savienojumus, kas par to atbildīgi. Tās ir karbonskābes – organiskas skābes, kuru molekulas satur karboksilgrupu. Konkrēti – sviestskābe, izosviestskābe, izobaldriānskābe un metilketona acetoīns. Šos savienojumus izdala baktērijas uz cilvēku ādas. Savukārt visnepatīkamākais odiem bija aromāts, kur šo savienojumu bija salīdzinoši mazāk, bet bija augstāks eikaliptola sastāvs. Tas konstatēts vienam no pētījuma dalībniekiem, un zinātnieki spriež, ka šī īpašība varētu būt saistīta ar konkrētā cilvēka uztura paradumiem.

Ar pētījumu tieši nesaistītā neirobioloģe Leslija Voshola, Hovarda Hjūza vārdā nosauktā medicīnas institūta zinātniece, raidorganizācijai CNN pauda prieku par šo pētījumu, nosaucot to par "ļoti aizraujošu" un piebilstot, ka šī ir pirmā reize, kad tik vērienīgs eksperiments par odu aromātu preferencēm veikts ārpus laboratorijas un pietuvināti dabiskajiem apstākļiem.

Viņa ar savu komandu laboratorijā gadu iepriekš pētījusi, kā uz dažādiem aromātiem reaģē citas odu sugas, kuras pārnēsā bīstamā Zikas vīrusa un Denges drudža izraisītājus. Secinājumi bijuši līdzīgi, un tās ir labas ziņas – balstoties uz zināšanām par odiem tīkamiem gaistošiem savienojumiem, varēs izstrādāt repelentus, kas būs vienlīdz iedarbīgi pret daudzu sugu odiem.

Viss pētījums lasāms zinātniskajā žurnālā "Current Biology".