"Campus" pērn ielūkojās zinātniskajā literatūrā un pēc padoma taujāja arī entomologam Voldemāram Spuņģim, vai daži cilvēki tiešām ir parazītu iecienītāka maltīte nekā citi. Toreiz gan uzsvars uz mūsu platuma grādos daudz bīstamākajiem asinssūcējiem – ērcēm. Kā toreiz klāstīja eksperts, būtībā jau ērces "krīt" uz jebko, kas patrāpās tuvumā. Kāpēc viens tiek pie daudzām ērcēm, bet kāds cits, ka mežā bijis vien dažus metrus tālāk, nedabū nevienu pašu ērci – tam tiešām var būt saistība arī ar veiksmi. Atšķirībā no odiem, kuri paši dodas pakaļ nolūkotajam upurim, ērce principā sēž zāles stiebra galā un gaida, kad kāds ies garām. Līdzīgi odiem, tās reaģē uz zīdītāju izelpā esošo CO2, kā arī siltumu un kustību.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit