Virsrakstā minētais ir domāts burtiski, jo pētnieki uzgājuši vissenāko zināmo Homo sapiens pēdas nospiedumu. Kaut ir atrasti senāki hominīnu pēdu nospiedumi, šis ir vecākais, kas visnotaļ droši saistāms ar mūsu tiešajiem priekštečiem – Homo sapiens.
Šo pēdas nospiedumu teritorijā, kur mūsdienās ir Dienvidāfrikas Republika, mūsu priekštecis atstājis pirms aptuveni 153 tūkstošiem gadu. Pētnieku komanda atklājusi vēl vairākas šāda Homo sapiens klātbūtnes liecības, kas datējamas ar 70 līdz 130 tūkstošu gadu senu pagātni.
Senus, fosilizētus pēdu nospiedumus mēdz dēvēt par ihnolītiem (no sengrieķu "íkhnos" – pēdas, nospiedumi). Nesen Dienvidāfrikā atrastas vairākas šādu vērtīgu arheoloģisku liecību vietas. Zināms, ka pētnieki var noteikt vecumu organiskām vielām, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Taču kā ar fosilizētu, neorganiskā materiālā atstātu nospiedumu? Te vajadzīga cita pieeja.