2019. gadā intervijā raidorganizācijai BBC Džo atzina, ka nejūt pat ādas apdegumus. Vēl jo vairāk – viņa nezinātu, ka kaut kas vispār deg, ja vien neredzētu to savām acīm vai nesaostu. Tā šķiet brīnišķīga superspēja vairumam no mums, tomēr jāatgādina, ka sāpes ir ļoti nozīmīga organisma funkcija. Tas ir kā barometrs, kas mums signalizē – kaut kas nav kārtībā. Bez sāpēm mēs, piemēram, turpinātu izmantot pamatīgi sastieptu, izmežģītu vai pat lauztu roku tā, it kā nekas nebūtu noticis, ja vien mehāniskie bojājumi nebūtu acīmredzami un ekstremitāte turpinātu funkcionēt. Tādējādi, turpinot roku kustināt, neļautu tai sadzīt. Tomēr liels daudzums cilvēku pasaulē cieš no hroniskām sāpēm, un Džo Kameronas gadījuma analīze nākotnē varētu ļaut šiem cilvēkiem labāk palīdzēt.
Džo līdz pat 65 gadu vecumam nemaz nezināja, ka viņas dzīves pieredze tik būtiski atšķiras no citiem cilvēkiem. Turklāt unikālās gēnu mutācijas nozīmē ne tikai to, ka sieviete gandrīz nemaz nejūt sāpes. Viņa tostarp arī neizjūt trauksmi un bailes situācijās, kurās citiem sirds lec ārā pa muti. Kā vēsta "Science Alert" – Džo pat autoavārijā neizjustu tādu adrenalīna pieplūdumu kā vairums cilvēku bailīgās situācijās. Par savu unikalitāti sieviete uzzināja vien tad, kad viņai veikta gūžas un rokas operācija. Paciente gan pirms, gan pēc operācijas ārstiem nesūdzējās par sāpēm, un tas piesaistīja speciālistu uzmanību. Papētot sievietes traumu vēsturi dziļāk, secināts, ka viņa agrāk guvusi gan grieztas brūces, gan apdegumus, bet bojājumi sadzijuši tik ātri un bez problēmām, ka medicīniska palīdzība Džo bija nepieciešama ļoti reti. Ārsti nolēma, ka par šo gadījumu būtu vērtīgi informēt ģenētiķus.