Visatpazīstamākais no dinozauriem – karaliskais tiranozaurs jeb T. rex –, savulaik bija barības ķēdes augšgalā. Ar tādu sastapties aci pret aci nudien negribētos. Taču – cik daudz tad vispār bija šo zobaino monstru? Tas var šķist triviāls jautājums, tomēr paleontologiem šādas lietas interesē. Un būsim godīgi, ja jau reiz tu atvēri šo rakstu, tad arī tevi.
2021. gadā publicētā pētījumā modelēts, ka kopumā bijis ap 2,5 miljardiem karalisko tiranozauru. Ne jau visi vienlaikus, protams. Tomēr Johana Gūtenberga Maincas universitātes evolūcijas pētniece un ekoloģe Eva Grīblere uzskatīja, ka var aprēķināt vēl precīzāk. Viņas ieskatā 2,5 miljardi ir par daudz. Jaunākā modelēšana liecina, ka reiz dzīvojuši ap 1,7 miljardiem T. rex, bet vienlaikus katrā dotajā brīdī uz planētas nebija vairāk par 20 tūkstošiem šo plēsoņu.
Gan 2021. gadā veiktā izpēte, gan Grībleres nupat publicētais darbs ņēma vērā šādus faktorus: zināmo T. rex fosiliju skaitu, to vecumu un laiku, kad šie dinozauri sasniedza reproduktīvo vecumu. Pašlaik pasaulē ir vien 32 zināmas pieauguša T. rex fosilijas. Vecākais īpatnis nāves brīdī bijis aptuveni 28 gadus vecs. Paleontologi vērtē, ka reproduktīvo vecumu T. rex īpatņi sasniedza aptuveni 16. dzīves gadā. Lai saprastu, cik daudz kopumā bijuši šie dinozauri, jāizdara ne viens vien pieņēmums – jāsaprot, cik bijis vidējais T. rex dzīves ilgums, kā arī cik bieži pasaulē nāca jauni dinozauri.
Atšķirībā no iepriekšējiem darbiem, Grīblere T. rex reproduktīvo uzvedību modelēja, balstoties uz zināmo par rāpuļiem un putniem – dzīvniekiem, kas arī dēj olas. Pētniece samazināja arī vidējo T. rex mūža ilgumu, un rezultātā iegūti šādi rādītāji: pasaulē kopumā bijuši 1,7 miljardi T. rex dinozauru un 96 800 paaudzes. Tādējādi šie plēsoņas Zemi apdzīvojuši aptuveni divus miljonus gadu.
Dzīvsudrabs stāsta par lielāko masveida izmiršanu planētas vēsturē
Perma-triasa masveida izmiršana ir lielākā no mums zināmajām. To dēvē arī par Lielo izmiršanu, un pamatoti – bojā gāja gandrīz visas okeānā mītošās sugas un ap 70% sauszemes mugurkaulnieku, kā arī apmēram 80% kukaiņu sugu. Par šī dramatiskā notikuma sekām zināms vairāk nekā par precīziem cēloņiem. Jauns pētījums palīdz sarakstīt vēl vienu lapu Zemes vēstures grāmatā par notikumiem pirms 252 miljoniem gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
