Piekļuve tīram dzeramam ūdenim ir cilvēktiesības, atzīst ANO. Ūdens piesārņojums ir globāla problēma – industrializācija, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, migrācija, iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tā kvalitāti, radot riskus cilvēku veselībai un videi.
Ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem, piemēram, svina, kadmija un arsēna, izmanto vairākas metodes. Absorbcijas process ir viens no efektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem, pauž RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Inga Jurgelāne. Viņa pēcdoktorantūras pētījumā "Oglekli saturošu materiālu izpēte un metodes izstrāde ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem" attīsta videi draudzīgus un samērā zemu izmaksu absorbcijas materiālus.
"No kokskaidām, kas sajauktas ar skābi un mālu, izveidoju granulas. Tās tiek pirolizētas – apdedzinātas bezskābekļa vidē, iegūstot augsti porainas aktivētās ogles granulas, – un pārklātas ar hidroksilapatītu. Hidroksilapatīts ir biomateriāls – cilvēku kaulu galvenā sastāvdaļa. Es pētījumos lietoju sintezētu hidroksilapatītu, kam ir konstantas īpašības un ko izmanto arī implantu izgatavošanā. Tam ir laba smago metālu absorbcijas kapacitāte, piemēram, svinu tas saista labāk nekā aktivētā ogle viena pati," skaidro Jurgelāne. Viņa pēta granulu spēju saistīt svinu, cinku, niķeli un varu, bet vislabāk tās absorbē tieši svinu.
Jurgenāle ir ķīmijas tehnoloģe, viņas iepriekšējā zinātniskā darbība saistīta ar māla izmantošanu kosmētikā un ūdens attīrīšanā, kā arī biomateriāliem, kas viņu pamudināja pētīt hidroksilapatīta lietojumu.
"Aktivēto ogli plaši lieto vides piesārņojuma samazināšanā. Taču lielākoties tā tiek izmantota pulverveidā, kas apgrūtina gan transportēšanu, gan ekspluatāciju. Vēl viens pluss granulām – tās var reģenerēt un izmantot atkārtoti," norāda RTU pētniece. Sadarbībā ar studentiem viņa iecerējusi turpināt pilnveidot granulu mehānisko noturību un eksperimentēt ar izmantoto komponenšu attiecībām un saistvielām.