Garlaicīgais miljards – laiks uz Zemes, kad diennaktī bija tikai 19 stundas

Šobrīd tas, ka diennaktī ir 24 stundas, liekas ne tikai pašsaprotami, bet arī šķiet – tā bijis vienmēr! Taču ir gana daudz ģeoloģisku pierādījumu tam, ka savulaik mūsu planēta ap savu asi apriņķoja par vairākām stundām ātrāk nekā mūsdienās. Šis nav nekas jauns – jau iepriekš pētījumos secināts, ka Zemes agrīnās attīstības posmā dienas bija īsākas. Un, jo tālāk ģeoloģiskajā kalendārā atskatāmies, jo īsākas dienas. Tomēr jaunā darbā Kērtina Universitātes (Austrālija) pētnieks Ūve Kiršers un Ķīnas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeofizikas institūta pētnieks Ross Mičels atbalsta šādu versiju – bija visai ilgs laiks, kad Zemes diennakts nevis pakāpeniski kļuva garāka, bet gan bija nostabilizējusies un bija apmēram 19 stundas gara. Par to spriests jau kopš astoņdesmito gadu beigām.

Kā gan zinātnieki var noskaidrot, cik garas bijušas dienas laikā, kad pa šo planētu nevis tikai nestaigāja cilvēki, bet pat vēl nebija sarežģītu dzīvu būtņu? Ja nedaudz piever acis uz zinātnisko precizitāti vienkāršāka skaidrojuma vārdā, te var vilkt paralēles ar koka gadskārtu gredzeniem. Katra gadskārta var šo to pastāstīt par laikapstākļiem konkrētajā vietā un laikā, kaut pagājuši jau gadu desmiti vai simti. Ģeologu "gadskārtas" ir meklējamas nogulumiežos. Zeme riņķo ap Sauli, Mēness ap Zemi un kopā ar Zemi ap Sauli, un visa šī smalkā gravitācijas deja ietekmē to, kas notiek uz mūsu planētas. Labi zināms, ka Mēness gravitācija (un ne tikai – arī Saulei ir nozīmīga loma) ietekmē pludmaiņas, radot paisumus un bēgumus. Savukārt plūdmaiņas paisumam pakļautajās zonās slāni pa slānim nes klāt jaunu materiālu, kas veiksmes gadījumā saglabājas līdz pat mūsdienām. Skaitot šos regulārā paisuma un bēguma cikla sanestos slāņus, var apmēram aplēst stundu skaitu diennaktī. Taču šādas liecības ir ne tikai retas, bet arī bieži vien to interpretācija tiek apstrīdēta. Kiršers un Mičels savu versiju, ka ilgu laiku diennakts uz Zemes bija 19 stundas gara, balsta citos apsvērumos.