No 100 līdz 4000 metriem – kas notiek okeāna dzīlēs, kur meklē pazudušo 'Titan'

100 metri

Jau 100 metru dziļumā spiediens ir 10 reižu lielāks nekā normāls atmosfēras spiediens jūras līmenī. Formula ir vienkārša – katri 10 metri zem ūdens nozīmē, ka spiediens pieaug aptuveni par vienu atmosfēru. Pārvēršot citās mērvienībās – viena atmosfēra ir spiediens, ar kādu uz kvadrātcentimetru lielu virsmas laukumu spiestu viens kilograms.

Ūdens ļoti labi absorbē gaismu no saules. Jau viena metra dziļumā puse no gaismas ir absorbēta. Desmit metru dziļumā iespiežas 15% no tās gaismas, kas apspīd okeāna virspusi. 100 metru dziļumā atlicis tikai kāds viens procents no kopējās gaismas. Taču šajā zonā aizvien vēl notiek fotosintēzes procesi un ir liela bioloģiskā daudzveidība. Te uzturas fitoplanktons jeb augu planktons, kas ir pārtika daudziem okeāna iemītniekiem un vitāli svarīga šīs ekosistēmas daļa. Noteiktu sugu pingvīniem, kā arī roņiem, delfīniem, protams, arī vaļiem un haizivīm nav problēmu nirt šādā dziļumā. Piemēram, imperatorpingvīni regulāri ienirst līdz 100 vai 200 metriem, bet reizēm pat dziļāk.

Arī trenēti nirēji – gan daži rekordisti frīdaiveri, gan profesionāli nirēji ar specaprīkojumu – var sasniegt šādas dzīles.

Ikdienas atpūtniekiem, kas hobija līmenī šad tad mēdz ienirt ar akvalangu, šāds dziļums gan ir ārpus iespēju robežām. Te jābūt atbilstoši apmācītiem un sertificētiem speciālistiem. Nepilnu 100 metru dziļumā mūža mājas atradis kāds cits slavens kuģis – 1915. gadā vācu zemūdeņu nogremdētais laineris "Luzitānija".

Dodamies dziļāk.

500 metri