Kāds saimnieks, tāds suns – vai tiešām suņi mēdz būt līdzīgi saimniekiem  (1)

Šī varētu likties kā pilnīgi muļķīga lieta, ko pētīt. Tomēr arī zinātnieki ir parasti cilvēki. Atšķirība vien, ka savu ziņkārību par šādiem novērojumiem pētnieki tā vienkārši neatstās novārtā, bet izmantos izdevību "parakt dziļāk". Izrādās, ka par šo tematu ir tapis ne viens vien pētījums. Piemēram, 2005. gadā Kristīna Peija un Klauss Jafe zinātniskajā izdevumā "Journal of Ethology" publicēja darbu, kura secinājumus var vienkāršoti rezumēt kā "līdzīgs meklē līdzīgu". Proti, cilvēki savus mājdzīvniekus izvēlas, apzināti vai neapzināti vadoties pēc sevis – gan vizuālā, gan rakstura ziņā.

Kā raksta populārzinātniskais izdevums "Discover Magazine", šis jautājums aplūkots arī agrāk. 1999. gadā 261 sieviete piedalījās pētījumā, kura laikā katrai bija jāizvēlas sev tīkamākais suns no ierobežota šķirņu klāsta – no bīgliem līdz pat Sibīrijas haskijiem. Pētnieki meklēja sakarības starp frizūrām un suņu vizuālo izskatu. Sievietes, kurām bija gari mati, biežāk par kompanjoniem izvēlējās suņus ar nokarenām ausīm – bīglus, kokerspanielus, takšus. Savukārt sievietes ar īsākām sasukām biežāk deva priekšroku šķirnēm ar spicām ausīm.

Ja šis šķiet absurdi, tad ko teiksiet par 2004. gada pētījumu, kas publicēts izdevumā "Psychological Science"? Eksperiments ļoti interesants – pētnieki trīs parkos atsevišķi nobildēja suņus un viņu saimniekus, bet pēc tam citiem cilvēkiem bija jāmēģina uzminēt, kurš cilvēks ir kura suņa saimnieks. Pat bez jebkādas citas papildu informācijas cilvēki visnotaļ bieži atrada pareizos pārus, vadoties pēc vizuālām līdzībām. "Rezultāti vedina domāt, ka cilvēki, izvēloties sev mīluli, meklē tādu dzīvnieku, kas kaut kādā mērā atgādina viņus pašus," sprieda darba autori.

Mums patīk lietas, kas ir pazīstamas. Un maz ir tādu, kas vairāk pazīstamas par mūsu pašu seju, izskatu. Citi psihologi atkal velk paralēles ar to, kā meklējam sev partneri romantiskām attiecībām. Arī tur, iespējams, reizēm tiek meklētas vizuālas līdzības, kas neapzināti mums varētu signalizēt par ģenētisku saderību, raksta "Discover Magazine". Par šo arī veikti pētījumi, un dažos no tiem uzrādījās efekts, ka romantiskiem partneriem biežāk mēdz būt līdzīgas sejas iezīmes nekā diviem nejauši izvēlētiem cilvēkiem.

Bet kā ar raksturu? 2012. gadā veikts pētījums apstiprina, ka līdzības mēdz būt ne tikai vizuālas. Ekstravertākiem saimniekiem biežāk bija suņi, kas arī bija aktīvāki un sabiedriskāki, un pretēji. Turklāt pētnieku atklātais arī liecināja, ka šīs rakstura līdzības bieži nav iegūtas, sunim dzīvojot pie cilvēka. Tā vietā tās kucēnam bijušas jau no sākuma un, iespējams, bija viens no faktoriem, kas cilvēkam lika izvēlēties tieši šo dzīvnieku. Kā beigās ar humoru rezumē "Discover Magazine", nav pārsteigums, ka savu četrkājaino kompanjonu meklējam sev pēc iespējas līdzīgāku – nereti suņa vidējais mūžs ir ilgāks par vidējo laulības ilgumu.