Šī varētu likties kā pilnīgi muļķīga lieta, ko pētīt. Tomēr arī zinātnieki ir parasti cilvēki. Atšķirība vien, ka savu ziņkārību par šādiem novērojumiem pētnieki tā vienkārši neatstās novārtā, bet izmantos izdevību "parakt dziļāk". Izrādās, ka par šo tematu ir tapis ne viens vien pētījums. Piemēram, 2005. gadā Kristīna Peija un Klauss Jafe zinātniskajā izdevumā "Journal of Ethology" publicēja darbu, kura secinājumus var vienkāršoti rezumēt kā "līdzīgs meklē līdzīgu". Proti, cilvēki savus mājdzīvniekus izvēlas, apzināti vai neapzināti vadoties pēc sevis – gan vizuālā, gan rakstura ziņā.
Kā raksta populārzinātniskais izdevums "Discover Magazine", šis jautājums aplūkots arī agrāk. 1999. gadā 261 sieviete piedalījās pētījumā, kura laikā katrai bija jāizvēlas sev tīkamākais suns no ierobežota šķirņu klāsta – no bīgliem līdz pat Sibīrijas haskijiem. Pētnieki meklēja sakarības starp frizūrām un suņu vizuālo izskatu. Sievietes, kurām bija gari mati, biežāk par kompanjoniem izvēlējās suņus ar nokarenām ausīm – bīglus, kokerspanielus, takšus. Savukārt sievietes ar īsākām sasukām biežāk deva priekšroku šķirnēm ar spicām ausīm.