Bieži vien tiek teiks, mūsdienu cilvēki vairs neprot diskutēt uu uzklausīt viens otru. Jauno paaudzi vispār uzskata par atkarīgu no sociālajiem medijiem, un kopumā sabiedrību vērtē kā ļaunu un agresīvu. Paklausoties, šķiet, ka cilvēce slīgst arvien dziļākā morālā pagrimumā.
Vai tiešām tā ir?
Psihologu Ādama Mastrojani un Daniela Gilberta pētījums liecina, ka sabiedrības morālais pagrimums ir tikai ilūzija. Turklāt spēcīga un noturīga. Kad cilvēkiem tiek lūgts salīdzināt mūsdienu morāli ar pagātnē esošo, lielākoties tiek atbildēts, ka viss ir slikti un sliktāk nemaz būt nevar. Nedaudz citāda aina parādās aptaujās, kurās netiek lūgts neko salīdzināt. Vērtējot tikai šī brīža morālo pakāpi, cilvēki lielākoties atzīst, ka viss ir stabili.
"Sajūta, ka viss šausmīgais, ko mēs piedzīvojam šodien, ir kaut kas jauns un vēl nebijis, patiesībā ir ilūzija," teic žurnālā "Nature" publicētā pētījuma vadošais autors Mastrojanni. "Vien sajūta, ka morāle ir pasliktinājusies, nav gana spēcīgs pierādījums tam, ka tā ir patiesībā."
Vienlaikus pētnieks uzsvēra, ka nevēlas reducēt krīzes situācijas, ar kurām ikdienā saskaras mūsdienu sabiedrība. "Teikt, ka situācija nav pasliktinājusies, nenozīmē, ka situācija ir laba," norādīja Mastrojanni. Tas drīzāk atspoguļo sajūtu, ka šīs dienas problēmas vienmēr šķiet šausmīgākas par vakardienas.
Savukārt Kornela Universitātes filozofijas profesors Džons Doriss akcentē, ka pētījuma secinājumi nav pārsteidzoši. Visos laikos cilvēkiem šķiet, ka agrāk viss bija citādi. Un, protams, ka agrāk bija labāk. Kā saka latvieši – zāle zaļāka un debesis zilākas.
Patiesībā morāla pagrimuma ilūzijai ir sena vēsture. Pētnieki raksta, ka jau pirms diviem tūkstošiem gadu romiešu vēsturnieks Līvijs žēlojās par "morāles normu pagrimšanu". Tās ir ilgas pēc pagātnes un vecākās paaudzes aizvainojums, ko daži ģimenes locekļi izsaka svētku vakariņu laikā.
Tendence idealizēt pagātni jau sen ir kaitinājusi Mastrojani. "Man visu mūžu ir nācies klausīties, kā cilvēki sūdzas par to, ka vairs nav tik labi kā agrāk," teica psihologs. Piemēram, cilvēki saka – agrāk durvis varēja neslēgt pat pa nakti vai agrāk varēja uzticēties valsts amatpersonām," bet tajā pašā laikā viņi šos apgalvojumus nevar racionāli pamatot.
Lai atspēkotu argumentus par pieaugošo morālo pagrimumu, Mastrojani izpētīja sabiedriskās aptaujas arhīvu. Rezultātā, viņš atklāja, ka aptuveni 220 tūkstoši amerikāņu uz jautājumu vai sabiedrības morāle ir kritusies (attiecībā pret pagātni), atbildēja pozitīvi. Savukārt, aplūkojot no 1965. līdz 2020. gadam veiktās aptaujas, kurās 4,5 miljoniem respondentu tika lūgts vienkārši novērtēt pašreizējo sabiedrības morālo pakāpi, atbildes bija pārsteidzoši labas.
"Ilgu laiku cilvēki visā pasaulē uzskatīja, ka sabiedrības morāle ir pasliktinājusies, jo pētnieki tā uzstādīja jautājumu," raksta Mastrojani un Gilberts.
Arī Mastrojani un Gilberts sava pētījuma dalībniekiem lūdza salīdzināt pašreizējo morāles stāvokli ar senākiem laikiem. Rezultātā atklājās, ka viņiem ir tā pati ilūzija par ideālo pagātni.
Tāpat tika novērots, ka vērtējumu par sabiedrības morāli ietekmē vecums un politiskie uzskati. Proti, konservatīvi un vecāka gadu gājuma cilvēki bija vairāk tendēti uzskatīt, ka sabiedrību pārņem morāls pagrimums.
Mastrojanni uzskata, ka šai ilūzijai varētu būt vairāki cēloņi. Taču, iespējams, to izraisa vienkārši dziļi iesakņojušies aizspriedumi. Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki ir tendēti ātrāk uztvert negatīvo informāciju, vienlaikus tā arī ātrāk izplēn. To var salīdzināt ar skatu atpakaļskata spogulī – ceļš aiz muguras izskatās gluds, bet tas, pa kuru braucam šajā acumirklī, šķiet nelīdzens un bedrēm izvagots, tāpēc rodas sajūta, ka esam braucam nepareizā virzienā.
Šādai pagātnes un tagadnes uztverei var būt negatīvas sekas. Bostonas koledžas psiholoģe Liāne Janga norāda, veids, kā mēs uztveram citu cilvēku morāles pakāpi, var ietekmēt arī mūs pašus. "Ja man šķiet, ka apkārtējo cilvēku morāle ir pasliktinājusies, mans pesimisms var likt pazemināt arī savus morāles standartus," viņa skaidro.
Tomēr Mastrojani un Gilberts atrada veidu, kā potenciāli mazināt ilūziju par sabiedrības morālo pagrimumu. Un tas ir ārkārtīgi vienkāršs – pirmkārt, jāvērtē savu personīgo un tuvinieku morālo stāju. Mums apkārt taču ir daudz pozitīvu piemēru!
Rakstam tika izmantota informācija no "Think we're losing our morals? That's a common illusion, research says".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
