Kaut soctīklos izskanēja versija, ka dažus no bojāgājušajiem dziļāk ūdeņos varētu būt ievilkusi tieši pārrāvuma straume ("rip current"), tas šobrīd ir tikai pieņēmums. Tā varēja būt arī parastā viļņošanās rezultātā radusies straume. Tomēr ir lietderīgi atgādināt arī par pārrāvuma straumju radīto apdraudējumu.
Iesaku katram, kurš plāno jūrā peldēt, iegooglēt "rip current", lai zinātu kā or jārīkojas, lai no tādas straumes izglābtos, kā arī iemācītos to atpazīt, pirms tajā nonāk. https://t.co/fziwaCR753 pic.twitter.com/OKqbX7QO2o
— Mārtiņš Lūsis (@MartinsLusis) July 1, 2023
Atšķirībā no straumēm, kas rodas viļņošanās rezultātā un kam galvenā atpakaļejošā kustība notiek gar gultni, pārrāvuma straumes visspēcīgākās ir tuvu ūdens virsmai. "Tās ir saistītas ar pārrāvumiem sēkļos, piekrastes sērēs. Vienā vietā sēklī izveidojies kāds padziļinājums. Viļņu darbības rezultātā ūdenim, kas pēc uzviļņošanās iet atpakaļ jūrā, ir vieglāk tikt cauri šim padziļinājumam (pārrāvumam) sēklī. Tur izveidojas ātrāka straume. Tā izveidojas šaurā, lokālā vietā, gandrīz kanāla formā. Cilvēks, kas šādā straumē iekļūst, tiek straujāk nests atpakaļ jūrā nekā parastajā atpakaļejošajā straumē," skaidro Zandersons.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
