Jau iepriekš rakstīts, ka džinkstēšana ausīs skar gandrīz katru piekto cilvēku. Biežāk ar šo problēmu saskaras cilvēki, kas sasnieguši 50 gadu vecumu. Nereti cilvēki pie ārsta nevēršas, jo troksnis īsti netraucē, bet, ko darīt, ja skaņa ausīs ietekmē dzīves kvalitāti un pasliktina pašsajūtu?
Ja iepriekš iespējas palīdzēt gadījumos, kad trokšņa izraisītājs nebija viegli nosakāms, bija ierobežotas, pašlaik džinkstoņas mocītajiem radusies cerība – terapija, kas kombinē akustisku un elektrisku stimulāciju.
"Scientific American" skaidro, ka tīnītu, iespējams, izraisa mugurējā jeb dorsālā kohleārā kodola pārlieku liela aktivitāte. Proti, tiek radīti akustiski signāli bez ārēju stimulu palīdzības. Varētu sacīt, ka zvanīšana un džinkstēšana ausīs ir smadzeņu audiosistēmas slimība.
Līdz pat 80 procentiem cilvēku ar tinītu cieš no tā somatiskās formas. Tas nozīmē, ka simptomus izraisa galvas un kakla kustināšana. Mičiganas Universitātes pētniece Sūzena Šora kopā ar kolēģiem veica pētījumu, kurā izmēģināja jaunu procedūru pret tinītu. Tā izrādījās ļoti efektīva un ievērojami atviegloja tinīta simptomus. "Manuprāt, šis pētījums rada cerību visiem cietējiem,"
uzskata tinīta eksperts, viens no pētījuma autoriem Bertolds Langgats no Rēgensburgas universitātes Vācijā.
Šoras komanda izstrādāja īpašu metodi, kuras laikā izmantoja vienu ausī liekamu skaļruni un divus uz ķermeņa piestiprināmus elektrodus. Caur tiem tika sūtīti elektriski un akustiski impulsi, kuru uzdevums bija samazināt dorsālā kohleārā kodola aktivitāti. Stimula stiprumu katrai personai noteica individuāli, ņemot vērā to, cik smagi izpaudās tinīta simptomi. Pētījumā piedalījās 99 cilvēki, kas cieš no somatiskā tinīta. Katrs dalībnieks saņēma īpaši izveidotās ierīces prototipu izmantošanai mājās.
Pētījuma pirmā posma laikā eksperimentālās grupas dalībniekiem ik dienu tika veikta 30 minūšu gara procedūra. Pirmā posma ilgums bija sešas nedēļas. Elektrodi pie auss un uz kakla bija pievienoti arī kontroles grupai, bet pa tiem netika sūtīti signāli – šīs grupas dalībnieki saņēma tikai akustiskos signālus. Tā kā elektriskie signāli nebija sajūtami, pētījuma dalībnieki nezināja, kurai grupai pieder.
Otrā fāze bija sešu nedēļu pārtraukums. Tam sekoja trešais pētījuma posms – abas grupas samainīja vietām. Kontroles grupa nu bija tā, kas iepriekš bija saņēmusi gan elektriskos, gan akustiskos signālus. Pēc pirmā pētījuma posma jau bija noskaidrots, ka šai grupai tinīta simptomi bija būtiski mazinājušies – cilvēki ziņoja, ka zvanīšana un džinkstēšana ausīs kļuvusi uz pusi vājāka. Pat otrās fāzes laikā viņu stāvoklis turpināja uzlaboties. Efekts bija jūtams vēl 36 nedēļas pēc eksperimenta. Langgats uzskata, ka šī varētu būt ļoti daudzsološa metode. Šora cer, ka metode pie pacientiem nonāks pēc iespējas drīzāk.