Planētas populācija burtiski ir "eksplodējusi" pēdējā gadsimta laikā. Pētnieki bieži sprieduši par to, kāds ir optimālais Zemes iedzīvotāju skaits, kā arī maksimālais, cik daudz cilvēku šī planēta "spēj nest". Britu Kolumbijas universitātes pētnieks Viljams Rīss uzskata, ka lūzuma punkts vairs nav aiz kalniem un pat šajā gadsimtā varam sagaidīt vērienīgu globālās populācijas korekciju.
Cilvēku skaita pieaugums 19. un jo īpaši 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā tiešām ir grandiozs un liek acīm izbrīnā ieplesties. Protams, par laiku pirms 300 vai 500 un vairāk gadiem mums precīzu datu nav, ir tikai aplēses. Taču aptuveni aprēķini ir. Tātad, ja 1500. gadā uz planētas bija ne vairāk kā 500 miljoni iedzīvotāju, tad 19. gadsimta sākumā – apaļš miljards. Tātad bija vajadzīgi 400 gadi, lai iedzīvotāju skaits dubultotos. Nākamo simts gadu laikā pieaugums uzņēma apgriezienus – 20. gadsimta sākumā uz planētas bija jau apmēram 1,6 miljardi cilvēku, bet īstā populācijas eksplozija notika 20. gadsimtā. Pat ar visiem postošajiem kariem, spāņu gripu un citām grandiozām epidēmijām un likstām, jaunā tūkstošgadē pasaule iesoļoja jau ar sešiem miljardiem cilvēku. Vien nieka 23 gadus vēlāk – jau astoņi miljardi.
Rīss (un ne viņš vienīgais) uzskata, ka ilgi tā vairs neturpināsies, un šāds populācijas pieaugums nav ilgtspējīgs, ja gribam Zemi saglabāt kā apdzīvošanai patīkamu vietu.