Planētas populācija burtiski ir "eksplodējusi" pēdējā gadsimta laikā. Pētnieki bieži sprieduši par to, kāds ir optimālais Zemes iedzīvotāju skaits, kā arī maksimālais, cik daudz cilvēku šī planēta "spēj nest". Britu Kolumbijas universitātes pētnieks Viljams Rīss uzskata, ka lūzuma punkts vairs nav aiz kalniem un pat šajā gadsimtā varam sagaidīt vērienīgu globālās populācijas korekciju.
Cilvēku skaita pieaugums 19. un jo īpaši 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā tiešām ir grandiozs un liek acīm izbrīnā ieplesties. Protams, par laiku pirms 300 vai 500 un vairāk gadiem mums precīzu datu nav, ir tikai aplēses. Taču aptuveni aprēķini ir. Tātad, ja 1500. gadā uz planētas bija ne vairāk kā 500 miljoni iedzīvotāju, tad 19. gadsimta sākumā – apaļš miljards. Tātad bija vajadzīgi 400 gadi, lai iedzīvotāju skaits dubultotos. Nākamo simts gadu laikā pieaugums uzņēma apgriezienus – 20. gadsimta sākumā uz planētas bija jau apmēram 1,6 miljardi cilvēku, bet īstā populācijas eksplozija notika 20. gadsimtā. Pat ar visiem postošajiem kariem, spāņu gripu un citām grandiozām epidēmijām un likstām, jaunā tūkstošgadē pasaule iesoļoja jau ar sešiem miljardiem cilvēku. Vien nieka 23 gadus vēlāk – jau astoņi miljardi.
Rīss (un ne viņš vienīgais) uzskata, ka ilgi tā vairs neturpināsies, un šāds populācijas pieaugums nav ilgtspējīgs, ja gribam Zemi saglabāt kā apdzīvošanai patīkamu vietu.
Rīss, kas pēta populāciju ekoloģiju jeb sugu mijiedarbību ar apkārtējo vidi, populācijas izmaiņu dinamiku laikā un telpā, nupat brīvpieejas zinātniskajā izdevumā "World" publicējis savu darbu "The Human Ecology of Overshoot: Why a Major 'Population Correction' Is Inevitable", kura pamatvēstījums ir – vērienīga globālās populācijas jeb cilvēku iedzīvotāju skaita korekcija ir neizbēgama.
Rīsa uzskats ir – cilvēki šobrīd planētas resursus patērē tādā tempā, kas ne tikai nav ilgtspējīgs, bet arī nav apturams. Tā teikt, apetīte aug ēdot, tāpēc vienīgie notikumi, kas ļaus samazināt aizvien pieaugošās vajadzības un vēlmes, ir force majeure krīzes, kuru rezultātā strauji saruktu iedzīvotāju skaits.
Rīss piemin ne tikai klimata pārmaiņas un planētas sasilšanu, bet arī citas globālās populācijas "eksplozijas" blaknes – piesārņojumu, pārpatēriņu, dabisko barības vielu aprites ciklu izjaukšanu dažādās dzīvotnēs. Viņaprāt, visi šie notikumi mūs tuvina sestajai globālajai masveida izmiršanai, par kuru pētnieki runā jau labu laiku, atsaucoties uz piecām aizvēsturē dokumentētajām masu izmiršanām un to veicinošajiem faktoriem. Jāatgādina gan, ka arī tolaik runa vis nebija par vienu dienu vai nedēļu, kad visi acumirklī nobeidzās uz līdzenas vietas. Taču dažādu vides faktoru dēļ – vai tā bija spēcīga vulkāniskā aktivitāte, vai milzu meteorīta trieciena sekas, vai ķīmiskā sastāva izmaiņas ūdens okeānos – bioloģiskā daudzveidība strauji saruka. Tas reizēm prasīja gadu tūkstošus vai pat desmitiem tūkstošus gadu, tomēr notika.
Cīņa pret tām pašām klimata pārmaiņām notiek. Var diskutēt, vai pietiekami strauji, bet tiek stimulēta pāreja no fosilās degvielas uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tomēr Rīsa ieskatā tā ir cīņa ar simptomiem, nevis "slimības" cēloni, kas ir straujš populācijas pieaugums.
Dažādas inovācijas, protams, palīdzēs risināt izaicinājumus ar pārtikas deficītu, ūdensapgādi, mītnēm – vismaz daļēji. Taču Rīss norāda, ka "nevienu no šiem simptomiem nevar "ārstēt" izolēti no visiem citiem", taču populācijas sarukums uzreiz risinātu visas pārapdzīvotības blaknes vienlaikus.
Viņaprāt, pirmais solis ir apzināties draudošās briesmas, lai laikus sagatavotos šiem izaicinājumiem, un pāreja uz ilgtspējīgāku iedzīvotāju skaitu notiktu mēreni un bez nevajadzīgām daudzu miljonu vai pat miljardu cilvēku ciešanām. Šobrīd, kā uzskata Rīss, pasaule ir pagriezusi galvu un negrib skatīties acīs situācijai. Tas var novest pie populācijas sabrukuma jau šī gadsimta laikā, brīdina pētnieks. Viss Rīsa darbs lasāms, klikšķinot šeit.
Par planētas pārapdzīvotību un ar to saistītajām problēmām vairāk var lasīt turpinājumā.
Uz Zemes jau 8 miljardi iedzīvotāju – vai ir sasniegts pagrieziena punkts?
2022. gada 15. novembris pieteica sevi kā vēsturiski nozīmīgu datumu – Zemes iedzīvotāju skaits sasniedza 8 miljardus. No vienas puses, tas atspoguļo mūsdienu medicīnas progresu un dzīves labklājības augsto līmeni, no otras puses, tik milzīgs iedzīvotāju skaits arvien vairāk rada bažas par neatgriezenisku dabas piesārņojumu un nevienlīdzības palielināšanos trūcīgākajās valstīs. Kaut arī eksperti lēš, ka iedzīvotāju skaita pieauguma temps vairs nebūs tik straujš, tomēr joprojām saglabājas risks, ka nabadzīgajās valstīs dzimstība nemazināsies, tādējādi vēl vairāk palielinot nabadzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
