Drīz uzzināsim, vai suņi prot lietot cilvēku valodu

Jūt mūs intuitīvi

No četrkājaino vidus suņi vēsturiski bijuši cilvēka vieni no tuvākajiem kompanjoniem. Turklāt, atšķirībā no kaķiem, kas "pieradināja paši sevi" un, arī cilvēku saimē esot, šķiet, dzīvo pēc saviem noteikumiem, ar suņiem cilvēku izsenis vienojušas gandrīz vai darba attiecības. Tie bija uzticami sabiedrotie gan medībās, gan ganībās, gan sava saimnieka un viņa ģimenes sargi.

Šīs ciešās attiecības atstājušas dziļas pēdas – neirozinātnieki dažādos pētījumos secinājuši, ka suņi jau no kucēna vecuma tīri instinktīvi pievērš uzmanību cilvēku balsīm, žestiem, sejas izteiksmei, ķermeņa valodai. Pirms dažiem gadiem zinātniskajā izdevumā "Current Biology" publicēts raksts stāsta par eksperimentu, kurā pierādījās – lielākā daļa kucēnu jau ar pašu pirmo reizi saprata, ko nozīmē norādīšanas žests. Proti, ka jāskatās uz vietu, kur cilvēks norāda, nevis uz pašu roku. Šajā pētījumā piedalījās suņi, kas tiek apmācīti par suņiem-pavadoņiem. Taču nekāda iepriekšēja apmācība nav nepieciešama, liecina 2020. gadā veikts pētījums. Tajā atklāts, ka arī klaiņojošie suņi bez jebkādiem treniņiem 80% gadījumu uzreiz saprot, ko nozīmē norādošs žests.

Citiem dzīvniekiem šī spēja nepiemīt vai nav tik izteikta. Piemēram, bioloģiski mums daudz tuvākās šimpanzes var iemācīties saprast, ko nozīmē norādošs žests, taču atslēgas vārds ir – iemācīties. Šimpanzes, pretēji suņiem, to nedara instinktīvi un spontāni jau no agra vecuma, izdevumam "Scientific American" klāsta Arizonas Universitātes Veterinārās medicīnas koledžas docente Emīlija Breja.

Atnest pareizo mantiņu nenozīmē izprast valodu