Līdz šim aviācijas vēsturē ilgākā un dārgākā meklēšanas operācija 2017. gadā oficiāli slēgta bez apmierinoša rezultāta – neskaidros apstākļos pazudušā reisa MH370 lidmašīnas vraks tā arī nav atrasts, un vairāk nekā 200 cilvēku tuvinieki aizvien nezina savu mīļo cilvēku pēdējo atdusas vietu. Nu jauns eksperiments un inovatīva ideja atjauno cerības, ka MH370 atlūzas kādreiz tomēr tiks atrastas.
Līdz šim atrasti vien daži "cieti" pierādījumi par MH370 galu – vairākus mēnešus pēc lidmašīnas pazušanas vietumis daži atlūzu gabali tika izskaloti krastā. Viens no tiem bija arī flaperons – spārna daļa, kas pilda gan aizspārna, gan elerona funkcijas. Flaperons bija "apaudzis" ar sprogkājiem, konkrēti – Lepas anatifera, kas ir viena no tā dēvēto jūras pīlīšu (Lepadidae) dzimtas sugām. Jūras pīlītes ir okeānā vieni no visizplatītākajiem īstajiem sprogkājiem, un šie dzīvnieki var būt atslēga uz MH370 atrašanu.
L. anatifera bieži veido veselas kolonijas, piestiprinoties pāļiem ostās, arī dreifējošiem koka gabaliem un kuģu korpusiem. Tādējādi nereti L. anatifera, kuru dabiskais izplatības areāls ir tropu un subtropu klimata joslu ūdeņi, nonāk arī aukstākos ūdeņos. Tie atrasti arī pie Norvēģijas, Islandes, Fēru salām.
Šie dzīvnieki nemitīgi aug, katru dienu veidojot jaunus slāņus čaulai. Gandrīz vai kā koka gadskārtu gredzenus. Ceļojot cauri dažādām klimata joslām un ūdeņiem ar dažādu temperatūru, mainās arī augšanas temps. Veicot ķīmisko analīzi sprogkāju čaulām, var noskaidrot šo organismu migrācijas vēsturi – kad, kādām un cik siltām vai aukstām ūdens masām tie, piestiprinājušies pie kuģa vai cita objekta, peldējuši cauri.
Dienvidfloridas Universitātes pētnieks Gregorijs Herberts ar savu komandu veica eksperimentu ar dzīviem L. anatifera – Īrijas piekrastē atrasts dreifējošs koks ar 46 īpatņiem, kas pie tā piestiprinājušies. Koks sadalīts trīs līdzīgos gabalos, un tie ievietoti katrs savā akvārijā. Trīs nedēļas sprogkāji baroti un uzturēti, kamēr ūdens temperatūra katrā no akvārijiem pakāpeniski palielināta, līdz beigās sasniegta katram akvārijam noteiktā maksimālā vērtība. Pēc tam, izmantojot fluorescējošu šķidrumu, kas ultravioletā gaismā spīd, pētnieki varēja redzēt, kurās vietās čaula augusi ātrāk, kurās lēnāk. Šis eksperiments pierādīja, ka sprogkāju čaulu analīzi tiešām var izmantot kā sava veida ūdens temperatūras arhīvu.
Nākamais solis – šo metodi pielietot, pētot dzīvniekus, kas bija piestiprinājušies krastā izskalotajam MH370 lidmašīnas flaperonam. Informācija par čaulām kombinācijā ar sarežģītiem okeāna datormodeļiem, kas rāda ūdens temperatūru noteiktos reģionos un šīs temperatūras izmaiņas laika gaitā, ļauj iespējamos flaperona dreifēšanas ceļus.
Diemžēl analīzei no oriģinālās detaļas bija pieejami tikai jaunākie īpatņi, kas ļauj rekonstruēt flaperona ceļu vien pēdējos mēnešos. Herberts ar kolēģiem cer, ka kādu dienu pētnieku rokās nonāks arī lielākie un vecākie sprogkāji, kas bija piestiprinājušies flaperonam. Ja paveiktos, detaļas dreifēšanas maršrutu tad varētu rekonstruēt līdz pat aptuvenajai avārijas vietai Indijas okeānā.
Līdzīgu eksperimentu jau 2016. gadā veica Francijas zinātnieku komanda, un tieši no viņu darba iedvesmojās Herberts. Toreiz pētnieki pieļāva, ka vecākie uz flaperona esošie dzīvnieki detaļai varēja būt piestiprinājušies jau drīz pēc avārijas, ļoti tuvu lidmašīnas vraka vietai.
Lidmašīna bez vēsts pazuda 2014. gada martā, un, ja neskaita atsevišķas detaļas, tās atrašanās vieta tā arī netika atrasta par spīti vairākus gadus ilgušai meklēšanas operācijai. Tā kļuva par dārgāko un vērienīgāko šādu operāciju aviācijas vēsturē. Diemžēl "Malaysia Airlines" reisa 227 pasažieru un 12 apkalpes locekļu tuvinieki aizvien nav saņēmuši gaidītās atbildes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
