Cilvēku attiecības nav magnētisms. Un tomēr – teiciens par to, ka pretpoli pievelkas, ir ļoti dziļi iesakņojies un kļuvis par pašsaprotamu "tautas gudrību". Kolorado Universitātes psihologi un neirozonātnieki gan tam nepiekrīt. Viņi veikuši patiesi apjomīgu pētījumu, pēc kura drīzāk secināms, ka "tāds tādu atrod".
Pētījumā analizētas vairāku miljonu heteroseksuālu pāru raksturiezīmes. Viendzimuma pāri šajā analīzē nav iekļauti, jo šādas attiecības, zinātnieku ieskatā, varētu būt gana atšķirīgas, lai būtu atsevišķa pētījuma vērtas. Vienu daļu darba veido retrospektīva jau iepriekš publicētu darbu metaanalīze. Kopumā aplūkoti 199 pētījumi un 22 raksturiezīmes. Senākais no darbiem publicēts vairāk nekā pirms simts gadiem. Papildus tam Kolorado Universitātes pētnieki apkopoja informāciju par vairāk nekā 80 tūkstošiem pāru, kas iekļauti Apvienotās Karalistes datu krājumā "Biobank", pievēršot uzmanību 133 raksturiezīmēm. To vidū ne tikai tādi "cieti" fakti kā vecums, augums un svars, izglītības līmenis, bet arī ikdienas paradumi (cilvēks ir "pūce" vai "cīrulis"), politiskie un reliģiskie uzskati, temperaments un pat vecums, kurā gūta pirmā seksuālā pieredze.
Kādi rezultāti? Metaanalīzē par vēsturiskajiem datiem neatklājās nekāda statistiski būtiska likumsakarība par to, ka cilvēki ar pretējām raksturiezīmēm biežāk veidotu pāri. "Biobank" datu kopas analīzē atklāta negatīva korelācija dažos atsevišķos gadījumos, taču ne pārliecinoša.
Kopumā par vairāk nekā 80% analīzēto raksturiezīmju var teikt – pārus daudz biežāk veido cilvēk iar līdzīgiem "parametriem". Vien trijos procentos gadījumu un tikai pētījuma otrajā daļā (kur tika iekļauts daudz plašāks raksturiezīmju skaits – 133), cilvēki izvēlējušies partneri, kas ir būtiski atšķirīgs no viņiem.
"Mūsu atklājumi liecina, ka drīzāk būs taisnība teicienam "tāds tādu atrod"," paziņojumā presei komentē pētījuma vadošā autore Taņa Horvica, Kolorado Universitātes doktorante. Taču reizēm raksturiezīmēm pat vispār nav būtiskas nozīmes. "Cilvēkiem mēdz būt uzskati par to, ka ekstravertiem patīk introverti, vai ekstravertiem patīk citi ekstraverti, taču patiesībā tas ir kā mest monētu – ekstravertiem ir vienlīdz liela varbūtība veidot romantisku pāri kā ar ekstravertiem, tā ar introvertiem," vienu no piemēriem, kur raksturiezīmēm nav nedz pozitīva, nedz negatīva korelācija, min Horvica.
Jomas, kur pozitīva korelācija ir izteiktāka, saistās ar politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem, kas šķiet visnotaļ loģiski. Diez vai dievbijīgs katolis veidos ģimeni ar kādu, kas ir ateists. Un diez vai kādam, kurš aktīvi iestājas par kreiso idejām, ilgtermiņā būs pa ceļam ar labēju konservatīvo vērtību piekritēju. Korelācija ir arī līdzībās izglītības līmenī.
Pētnieki uzskata, ka šis darbs atstās "nospiedumus" arī ģenētikas pētījumu jomā. "Daudzi modeļi ģenētikā pieņem, ka cilvēku pāru veidošana (un attiecīgi pēcnācēju radīšana) ir pilnīgi nejauša. Šis darbs rāda, ka tāds pieņēmums droši vien ir greizs," uz cilvēku tendenci veidot pārus ar sev līdzīgiem norāda jaunā pētījuma līdzautors Mets Kellers. Horvica papildina – ja cilvēki biežāk veidos pārus ar tiem, kam ir līdzīgs izglītības līmenis (un daži pētījumi liecina, ka vismaz ASV šāda tendence ir), tad tas nākotnē varētu vēl vairāk palielināt sociāli ekonomisko plaisu starp dažādām iedzīvotāju grupām. Līdzīgas sekas var būt arī ar fiziskām raksturiezīmēm – ja īsie biežāk radīs pēcnācējus ar līdzīga auguma cilvēkiem, bet garie plānos ģimeni ar tikpat gariem cilvēkiem, nākotnes paaudzēs tas var novest pie lielākiem ekstrēmiem augumu atšķirībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
