Pirmo reizi vēsturē kosmosā – vai drīzāk līdz visnotaļ nekonkrētajai "kosmosa robežai" – devās mūsu priekšteču fosilijas. Tas, ko kompānija "Virgin Galactic" droši vien bija iecerējusi kā labu publicitātes triku, beigās kļuva par mērķi nesaudzīgai zinātniskās kopienas kritikai.
"Virgin Galactic" pēc vairāku gadu aizkavēšanās šovasar uzsāka komerciālos suborbitālos lidojumus, pirmo reizi nogādājot līdz kosmosa robežai maksājošus klientus. Iepriekš šādi lidojumi ar kompānijas kosmoplānu "VSS Unity" jau bija veikti, taču tad gaisā devās "Virgin Group" dibinātājs Ričards Brensons un vēl daži "insaideri", nevis klienti, kas stājušies rindā un iegādājušies šo iespēju par naudu.
Piektdien, 8. septembrī, "VSS Unity" devās trešajā komerciālajā reisā, sasniedzot gandrīz 90 kilometru augstumu. Uz klāja ne tikai divi kosmosa lidmašīnas piloti un astronautu instruktors ar trim klientiem, bet arī divu mūsu senču paliekas – Āfrikā atrastas Australopithecus sediba un Homo naledi fosilijas. Tās līdzi veda Dienvidāfrikas Republikā dzimušais miljardieris Timotijs Nešs, kuras viņam sarūpēja Lī Bergers. Viņš ir, ja tā var izteikties, paleoantropoloģijas rokzvaigzne – labi pazīstams, bet reizēm izpelnījies kritiku un tiek vērtēts pretrunīgi. "National Geographic" kopienas pētniekam nereti pārmet, ka viņa darbi mēdz neatbilst augstākajiem zinātnisko pētījumu standartiem un ka Bergers mēdz pasteigties ar sensacionāliem apgalvojumiem, pirms tiem vēl ir pietiekama labu pierādījumu bāze. Tas viss, lai "noķertu" uzmanību.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
