Zinātniska tā dēvētās pēcnāves pieredzes izpēte kļuvusi iespējama līdz ar tehnoloģijām, kas ļauj monitorēt smadzeņu elektrisko aktivitāti. Ņujorkas Universitātes medicīnas pētniecības centra "LangoneHealth" asociētais profesors Sems Parnija ar kolēģiem savā pētījumā iesaistīja 25 slimnīcas, galvenokārt ASV un Apvienotajā Karalistē. Slimnīcu personāls pacientiem, kuriem apstājusies sirds un tika veikti atdzīvināšanas pasākumi, iespēju robežās uz galvām uzlika nelielas iekārtas, ar kurām varēja mērīt elektrisko aktivitāti un skābekļa līmeni smadzenēs, netraucējot atdzīvināšanas pasākumiem. Vēl viena no pētnieku izmantotajām metodēm bija pacientiem uzlikt austiņas un atskaņot audioierakstus, kur tika atkārtoti trīs augļu nosaukumi – banāns, ābols un bumbieris. Ar šo pētnieki lūkoja pārbaudīt, vai arī nesamaņā esoša cilvēka smadzenes pēc sirds apstāšanās spēj uztvert informāciju. Dažiem no eksperimenta dalībniekiem, kas izglābti un reanimēti, pēc tam prasīts nosaukt pirmos trīs augļus, kas iešaujas prātā. Parnija šīs metodes pielietošanu pamatoja ar iepriekš veiktiem darbiem, kuros pierādīts, ka arī dziļā komā esoši cilvēki spējuši atminēties augļu nosaukumus vai pēc atgriešanās pie samaņas nosaukt citus vārdus, kas komas stāvoklī viņiem atskaņoti.
Kā vēsta izdevums "Scientific American", pētījums veikts no 2017. gada maija līdz 2020. gada martam. Kopumā konkrētajās slimnīcās šajā laikā sirds apstājusies 567 cilvēkiem. 53 gadījumos mediķiem bija iespēja uzlikt nepieciešamās iekārtas mērījumiem un iegūt lietojamus datus tā, lai tas netraucētu primāri veicamajiem glābšanas pasākumiem. Vairumā gadījumu elektroencefalogramma (EEG) jeb smadzeņu elektriskās aktivitātes mērījumi neko neparastu neuzrādīja, taču 40% no šiem pacientiem kādā brīdī pēc nāves iestāšanās smadzeņu aktivitāte atjaunojās un brīžiem pat uz mirkli atgādināja normālu funkcionēšanu, kas raksturīga pie apziņas esošam cilvēkam. Ekstrēmākajos gadījumos smadzeņu aktivitāte reģistrēta jau tad, kad pacientam reanimācijas pasākumi tikuši veikti veselu stundu.