Fоtо: AFP/Scanpix/LETA
Otrdien paziņoti Nobela prēmijas laureāti fizikā. Šogad šajā kategorijā ar prestižo apbalvojumu godināti Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anne Lijē par pētījumiem pie elektronu izpētes instrumentiem atomu iekšienē.

Žūrija paziņoja, ka trijotne tika godināta "par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus elektronu dinamikas pētījumiem matērijā".

"Ja mēs vēlamies izpētīt patiešām īsus notikumus, mums ir nepieciešamas īpašas tehnoloģijas. Elektronu pasaulē pārmaiņas notiek dažās atosekundes desmitdaļās," pavēstīja Nobela komiteja. Atosekunde ir sekundes kvintiljonā daļa.

"Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anne Lijē ir demonstrējuši veidu, kā radīt ārkārtīgi īsus gaismas impulsus, kurus var izmantot, lai izmērītu straujos procesus, kuros notiek elektronu kustība vai enerģijas maiņa," norādīja komiteja. Pirms viņu izstrādātās metodoloģijas nebija nekāda veida, kā tik straujus procesus novērot un mērīt.

"Nu varam pavērt durvis uz elektronu pasauli. Atosekunžu fizika mums sniedz iespēju izprast elektronu diktētus mehānismus. Nākamais solis būs saprast, kā šīs zināšanas izmantot," komentē Nobela prēmijas par fiziku atbildīgā ekspertu paneļa pārstāve Eva Olsone.

Pērn Nobela prēmija fizikā tika piešķirta Alēnam Aspektam no Francijas, Džonam Klauseram no ASV un austrietim Antonam Ceilingeram par atklājumiem kvantu mehānikas jomā.

Pirmdien Nobela prēmiju medicīnā ieguva Ungārijā dzimusī pētniece Katalina Kariko un ASV zinātnieks Drū Veismans par darbu pie mRNA (iRNS) vakcīnām pret Covid-19, pirmdien pavēstīja Zviedrijas Karaliskais Kārļa institūts.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !