Evolūcijas pētniece pamato, kāpēc kaķi ir perfekti radījumi  (1)

Kā viņa nonāca līdz šai atziņai? "Es lasīju Aleksa Degana grāmatu "Sniega leopardu projekts". Grāmatā viņš stāstīja par dabas rezervāta izveidi Afganistānā, un šajā teritorijā līdzās eksistē vairākas kaķu sugas. Tas bija ļoti interesanti, jo no ekoloģiskā skatpunkta viņi visi dara vienu un to pašu. Viņi ir nepielūdzami plēsēji, gaļēdāji. Pasaulē ir daudz vietu, kur šādi līdzās dzīvo vairākas kaķu sugas – ne tikai mūsdienās, bet arī pagātnē. Un interesantākais ir, ka visu sugu kaķi izskatās ļoti līdzīgi. Vienkārši daži ir lieli, daži ir mazi. Tāpēc sāku prātot, kā nākas, ka kaķi ir tik ļoti līdzīgi?" žurnālam "Scientific American" intervijā klāsta Gosvami.

Bet kā? Kaķi taču nav līdzīgi! Leopardiem ir plankumi, tīģeriem strīpas, bet lauvu tēviņiem iespaidīgas krēpes. Un arī mājas kaķi taču ir tik dažādi – īsspalvaini, garspalvaini. Rudi, balti un melni. Ar rakstu vai vienkrāsaini. Lielāki un mazāki (milzīgie meinkūni, piemēram).

"Protams, kažoka krāsas atšķiras. Taču tiem visiem ir līdzīga galvas uzbūve. Galva ir apaļa un proporcijās neizstiepjas garenāka, kad dzīvnieks pieaug. Citiem zīdītājiem tas ir ļoti raksturīgi. Kucēniem, piemēram, ir mazi, īsi purniņi. Kad tie pieaug, purni ir izstiepti, gareni. Savukārt kaķis šajā ziņā izskatās stipri līdzīgs kaķēnam, tikai lielāks," norāda evolūcijas pētniece. "Nav būtiski, vai runa ir par mazu bengālieti vai milzīgu lauvu. Tie izskatās gandrīz vienādi. Ja jūs man tagad iedotu tīģera un lauvas galvaskausu, man – cilvēkam, kas diezgan labi orientējas plēsēju anatomijā – būtu grūti pateikt, kurš ir kurš. Tie izskatās gandrīz identiski. Var novērot nelielu alometriju (nevienmērīgu, neproporcionālu ķermeņa daļu augšanu), ja kaķi izaug patiesi lieli. Tad purns būs nedaudz garenāks, un pieaug muskuļu masa. Taču šī variācija ir nieks salīdzinājumā ar atšķirībām citu dzīvnieku, piemēram, suņu starpā."

Lāči, piemēram, šajā ziņā ir "antikaķi" – katra suga dara ko citu. Pandas ir augēdāji un ēd faktiski tikai bambusa dzinumus. Un tad ir briļļainais jeb Andu lācis, kas mielojas ar augļiem un bromēlijām. Leduslāči savukārt ir hipergaļēdāji – to uzturs sastāv faktiski tikai no gaļas. Melnie un brūnie lāči nesmādē ne augu valsts, ne dzīvnieku valsts pārtiku un ir visēdāji. Lāči no ekoloģiskā skatpunkta ir ļoti dažādi. Eksperte norāda, ka cilvēki gan mēdz tieši dažādību uzskatīt par evolucionāras veiksmes pazīmi (pastāvēs, kas mainīsies, vai ne?), bet viņa nepiekrīt – tas, ka kaķu sugu starpā ir tik maz variāciju, tieši norāda uz to, ka evolūcijas process ir noslēdzies un sasniegts perfekts rezultāts.