Trakumsērga ir slimība, kas gandrīz 100% gadījumu (ar ļoti retiem izņēmumiem) beidzas ar inficētā dzīvnieka vai cilvēka nāvi. Ja vien nav veikta savlaicīga vakcinācija. Un ir bažas, ka ar trakumsērgas gadījumiem var nākties saskarties arvien biežāk arī attīstītajās valstīs. ASV veiktā pētījumā secināts, ka Covid-19 pandēmijas laika dezinformācija par vakcīnām ietekmē ne tikai cilvēku, bet arī mājdzīvnieku vakcināciju. Tiek atražoti tie paši vairākas desmitgades senie mīti par vakcīnām kā cēloni autismam.
Bostonas Universitātes pētnieki 2023. gada pavasarī aptaujāja statistiski reprezentatīvu suņu īpašnieku izlasi ASV, lai noskaidrotu cilvēku uzskatus par savu mājdzīvnieku vakcināciju. Rezultāti nav iepriecinoši. Kopumā nedaudz vairāk par pusi uzskatīja, ka vakcīnas ir problemātiskas. 37% norādīja, ka tās esot nedrošas, bet 30% vakcināciju uzskatīja par vienkārši nevajadzīgu. 22% norādīja, ka vakcīnas neesot efektīvas. Turklāt arī suņu saimnieki nav izbēguši no 90. gados dzimušā un sen atspēkotā mīta par to, ka vakcīnas izraisa autismu – 37% suņu saimnieku domā, ka savu mīluļu potēšana var novest pie autisma.
Par to, kā šis mīts radās un kā tas tik ilgi spējis noturēties vakcīnu pretinieku dienaskārtībā, vairāk vari lasīt šajā rakstā:
Par laimi vairumā ASV štatu mājdzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu ir obligāta. Taču tas neattiecas uz vakcināciju pret citām slimībām. Un daļa mājdzīvnieku īpašnieku iebilst arī vakcinācijai pret trakumsērgu. Pētnieki secina, ka pie tā daļēji vainojama dezinformācija, kas ļoti strauji izplatījās Covid-19 pandēmijas laikā. Uzskati par to, ka vakcīnas ir kaitīgas cilvēkiem, saglabājas arī tad, kad runa ir par mājdzīvnieku vakcināciju. Pret mājdzīvnieku vakcināciju ar lielāku varbūtību noraidoši bija tie aptaujas dalībnieki, kas iestājas arī pret cilvēku vakcināciju.
Tas vieš bažas, ņemot vērā, ka pasaulē aizvien gadā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku mirst pēc tam, kad tos sakodis ar trakumsērgu inficēts dzīvnieks. Pārsvarā tie ir tieši suņi. Šie gadījumi visbiežāk notiek attīstības valstīs, kur ir zema mājdzīvnieku vakcinācijas aptvere, nevis attīstītajās valstīs. Piemēram, lielā daļā Eiropas Savienības valstu trakumsērga ir faktiski izskausta, pateicoties profilaktiskai meža dzīvnieku un mājdzīvnieku vakcinācijai.
ASV Slimību kontroles un profilakses centrs skaidro, ka trakumsērgas izplatība ir efektīvi ierobežojama un cilvēku nāves novēršamas, ja vairāk nekā 70% dzīvnieku konkrētā teritorijā ir vakcinēti. Pētnieki norāda – ja uzskati par vakcīnu kaitīgumu turpinās izplatīties, tas ar laiku var novest pie plašākas trakumsērgas izplatības. Pirms dažiem gadiem jau varēja redzēt, kādas sekas var būt šādu uzskatu plašai izplatībai, proti, ASV atkal bija vairāki masalu uzliesmojumi – tā ir slimība, kas, līdzīgi kā trakumsērga, ļoti efektīvi tiek kontrolēta ar vakcinācijas palīdzību.
"Ja arvien vairāk cilvēku nevakcinēs savus mājdzīvniekus, apdraudēti būs ne tikai mūsu mājdzīvnieki, bet arī vetārsti, mēs paši, mūsu draugi un ģimenes," brīdina zinātnieki. Pētījuma vadošā autore Gabriela Mota atzīst – kā jau ar visām zālēm, terapiju vai vakcīnu, vienmēr ir risks, ka būs kādas nevēlamas blaknes. Taču trakumsērgas vakcīnas gadījumā šis risks ir ļoti zems. Īpaši tad, ja salīdzina ar trakumsērgas infekcijas risku, kur iznākums gandrīz 100% gadījumu būs letāls. Pagaidām gan situācija ASV šajā jautājumā vēl neesot kritiska un mājdzīvnieku nevakcinēšana nav tik izplatīta, lai apdraudētu sabiedrības veselību. Tomēr tas var mainīties uz slikto pusi, dezinformācijai turpinot izplatīties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
