Ja bezdelīgas lido zemu, gaidāms lietus. Tas tā kā būtu skaidrs! Bet vai cūkas liesa var mums pateikt priekšā, cik ilga būs ziema? Un ko teiksiet par egles zaru, kas principā kalpo kā dabas dots barometrs? Cik liela jēga no laika zīmju vērošanas un ticējumiem, lai prognozētu gaidāmo laiku, un vai dārzkopju kalendāri un ceļveži noved pie labākiem rezultātiem? Cik precīzi pavasara iestāšanos prognozējis slavenais murkšķis Fils un vai pēc burbuļiem peļķē var paredzēt lietus ilgumu? Podkāsta "Zinātne vai muļķības" trešo sezonu atklājam ar epizodi par laika prognozēm pēc sentēvu metodēm, aicinot studijā trīs zinošus ekspertus.

Spriest par laika zīmēm aicinājām meteoroloģijas un astronomijas entuziastu Martinu Bergšteinu, kurš par šīm jomām padziļināti interesējas jau septiņus gadus. Viesos studijā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

"Mūsu vecvecāki un vecvecvecvecāki patiesībā bija ļoti labi dabas pazinēji. Man liekas, ka šīs tradīcijas ir jāciena. Katrā no tām ir kāds grauds patiesības, jo viņi patiešām ļoti rūpīgi vēroja dabu un varēja no mazākajām niansēm saprast, kas notiek. Es zinu latīniskos nosaukumus mākoņiem, viņi varbūt tos nezināja, bet zināja, ko tas nesīs pēc dienas vai divām. Ir arī zinātnē jauni pētījumu virzieni, piemēram, etnobotānika, kas arī pēta šo kultūru, tradīcijas un mantojumu – kā mēs esam fermentējuši sēnes vai piena produktus. Tas atkal nāk atpakaļ. Noteikti nedrīkstam šīs zināšanas pazaudēt," spriež Kalvāne, kura aicina turēt atvērtu prātu pret senču gudrībām.

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
"Manā bērnībā bija tā – ja mūsu vecākā kaimiņiene dārzā sāka stādīt sīpolus, visi pameta darbus un skrēja stādīt sīpolus. Dīvainā kārtā tas kaut kā strādāja. Arī mans vectēvs – tas ir apbrīnojami, kā viņš juta dabu. Mēs daudz ko darījām tieši pēc viņa sajūtām. Taču tās ir balstītas dabas vērošanā," atminas Gunta Kalvāne.

Meteoroloģijas jomas pārstāvji norāda, ka daudzus ticējumus un parunas, kas varbūt izklausās nedaudz ezotēriski, var izskaidrot, ņemot talkā fiziku. Nu, piemēram, ticējums vēsta – ja saule vakarā noiet (noriet) sarkana, tad būs lietus. Bergšteins skaidro, kāpēc tā varētu būt: "Itin bieži, kad ir sarkans saulriets, tas nozīmē, ka nākamajā dienā vai vismaz tuvākajā laikā pie mums Latvijā būs nokrišņi vai mākoņains un apmācies laiks. Saule riet rietumos. Ziemeļeiropā vējš pūš no rietumiem, un lielākajā daļā gadījumu, kad no rietumiem pie mums nāk mitra gaisa masa, saule arī vairāk iekrāsojas sarkana. Ja tas mitrums, saulei rietot, jau ir pie Dānijas, virs Baltijas jūras, var gaidīt, ka kaut kas no tā sasniegs arī mūs." Pēc tā varētu vadīties, norāda Bergšteins, bet uzreiz piebilst: "Parasti es paskatos arī kartēs."

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Ir ticējumi, kuriem pamatojumu var piemeklēt fizikā, norāda meteoroloģijas un astronomijas entuziasts Martins Bergšteins.

Reiz dzirdēto par lietus prognozēšanu atceras arī Laura Krūmiņa – ja bezdelīgas lido zemu, tad drīzumā būs nokrišņi. "Kāpēc tas notiek? Atmosfēras spiediens pazeminās, un visi kukainīši uz to ātri reaģē un ir tuvu zemei. Bezdelīga zemu lido ne jau tāpēc, ka viņai gribas lidot zemu vai ka viņa redz lietus mākoni pamalē, bet tāpēc, ka kukainītis ir zemu, un viņa vienkārši grib paēst," bilst Krūmiņa.

Starp citu, vai zināji, ka egles zars var kalpot kā barometrs? Krūmiņa stāsta, ka bērnībā pie šķūņa sienas vectēvs piestiprinājis egles zaru , kas liecies uz leju vai cēlies augstāk atkarībā no atmosfēras spiediena, no kā attiecīgi varēja secināt, vai gaidāms lietus vai labs laiks. "Pamatā ticu tiem ticējumiem, kuros var atrast to racionālo graudu un izskaidrot to no fizikas viedokļa," piebilst Krūmiņa.


Bet kā ar ilgtermiņa prognozēm? Šī ir joma, kur pat modernā meteoroloģija vēl nespēj garantēt precīzus rezultātus.

"Ir īstermiņa prognozes, dažām diennaktīm uz priekšu. Tad ir vidēja termiņa prognozes, kas ir divām nedēļām uz priekšu, un ilgtermiņa prognozes, kas ir vairākas nedēļas un mēneši," nošķir Bergšteins. Ja īstermiņa prognozes mūsdienās ir ļoti uzticamas, bet vidēja termiņa prognozes var ieskicēt tendences, tad ilgtermiņa prognozēm vairākiem mēnešiem uz priekšu tās parasti būs ļoti, ļoti virspusējas. Arī LVĢMC Prognožu daļas vadītajai nākas saskarties ar nepamatotām gaidām no cilvēkiem, kuri zvana jau februārī un martā, lai prasītu – kāzas rīkot jūlija otrajā vai trešajā nedēļā? Kad būs sauss laiks?

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Ziemā nevajadzētu zvanīt meteorologiem un prasīt, vai jūlija otrajā nedēļā būs saulains un vai var tad ieplānot kāzas. Lauras Krūmiņas pieredzē ir šādi gadījumi.

Te arī daļa no atbildes, kāpēc dabas zīmju vērotāju prognozes aizvien ir sabiedrībā tik populāras – bieži šajās prognozēs sniegtas atbildes uz to, kāds laiks gaidāms ne tikai rīt vai parīt, bet tuvākajā mēnesī vai nākamajā gadalaikā. Latvijā nebūs cita dabas zīmju vērotāja, kas būtu tik atpazīstams kā Vilis Bukšs. Viņš jau daudzus gadu desmitus metodiski seko norisēm dabā un pieraksta savus novērojumus. Viņa novērojumus pārpublicē mediji, tos ņem vērā arī daļa cilvēku. Par to, kāda loma dabas vērotāju ievāktajiem datiem varētu būt modernajā meteoroloģijā un klimata zinātnē, un vai būtu iespējams izstrādāt meteoroloģisku prognožu modeli, balstoties uz miljons cīruļu uzvedību – par to vairāk podkāsta "Zinātne vai muļķības" trešās sezonas pirmajā epizodē – pieejama gan "YouTube", gan "Spotify" un "Podbean" platformās.

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!