Ko tik nespēj paveikt mūsdienu tehnoloģijas! Vecmeistaru mākslas darbu izpēte ar neinvazīvām metodēm, pašas gleznas vai citus vērtīgus kultūrvēsturiskus objektus nesabojājot, turpina atklāt detaļas, kuras iepriekš nekādi nevarējām uzzināt. Arī slavenākā Leonardo da Vinči glezna turpina pārsteigt.
Iespējams, tas ir ne tikai slavenākais Leonardo da Vinči veikums, bet slavenākā glezna pasaulē vispār. "Mona Liza" jeb "Džokonda" vairāk nekā 500 gadus pēc tapšanas joprojām ap sevi pulcē cilvēkus, kas gatavi gaidīt stundām ilgi, lai tikai pāri galvu desmitiem uzmestu skatu šim mākslas darbam un varētu visu atlikušo mūžu nodzīvot ar apziņu – jā, es redzēju Monu Lizu!
Glezna ir arī pētnieku interešu objekts. Ne tikai mākslas zinātnieku, bet arī ķīmiķu, kurus varbūt mazāk interesē atveidotais tēls, kompozīcija un glezniecības tehnika, bet vairāk – kādas krāsas tolaik izmantoja viens no ģeniālākajiem renesanses cilvēkiem.
Francijas un Apvienotās Karalistes pētnieku komanda analizēja sīku materiāla paraugu, kas ņemts no gleznas daļas, ko nosedz ietvars. Izmantojot tādas metodes kā rentgenstaru difrakciju un infrasarkano spektroskopiju, var noskaidrot Leonardo da Vinči izmantoto krāsu sastāvu.
Dažas no vielām jau bija zināmas, piemēram, eļļa un svina baltums – bāzisks ogļskābais svins, kas ir kristāliska krāsviela tīri baltā krāsā un labi sedz krāsojamo virsmu. Tomēr viens no savienojumiem, kas atrodams "Monas Lizas" krāsu slāņu sastāvā, ir jauns atklājums (šīs gleznas kontekstā, ne vispār). Visai retais savienojums ir indīgais Pb5(CO3)3O(OH)2 – tas veidojas, reaģējot eļļai un svina oksīdam.
"Leonardo, visticamāk, mēģināja radīt biezāku krāsu, kas būtu piemērota koka virsmas noklāšanai, pievienojot eļļai daudz svina oksīda," par dižā mākslinieka domu gaitu spriež pētījuma autori. Šī paša svina oksīda savienojuma paliekas atrastas arī paraugos no citas slavenas Leonardo gleznas – "Pēdējā vakarēdiena". Taču rakstiskos avotos, cik mums zināms, nav minēts šāds svina oksīda pielietojums Leonardo darbā. Par ko gan ir vēsturiskas liecības, ka Leonardo to ieteicis kā līdzekli pret dažādām ādas kaitēm. Nu rādās, ka viņš svina oksīdu pielietojis visai plaši.
Jau agrāk spekulēts par šī savienojuma izmantošanu krāsās, lai tās padarītu biezākas un ātrāk žūstošas nekā tolaik plaši izmantotās eļļas krāsas. Nu tam ir konkrēti pierādījumi, turklāt šo recepti vēlāk izmantojuši arī citi mākslinieki, piemēram, Rembrants. Šis pats savienojums – Pb5(CO3)3O(OH)2 – atklāts arī gleznā "Naktssardze", kas tapusi gandrīz pusotru gadsimtu pēc "Monas Lizas".
Viss pētījums lasāms, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
