Līdz šim veiktie aprēķini parasti koncentrējās uz konkrētu imūnšūnu tipu skaitīšanu, nevis visu imūnsistēmu veidojošo šūnu kopumu. "Kaut imūnsistēma daudzos pētījumos aplūkota no dažādiem leņķiem, aizvien ir nepieciešamība pēc visaptverošas "tautas skaitīšanas" un izpratnes par to, kāds ir imūnšūnu sadalījums organismā," pētījuma aktualitāti pamarto autori.
Viens no jautājumiem, par ko imunologi aizvien spriež, ir – kurš orgāns ir vislielākais imūnšūnu rezervuārs. Nereti tiek minēts, ka visvairāk to ir gremošanas traktā, taču citos pētījumos atkal norādīts, ka ar imūnšūnām visbagātākie ir limfmezgli. Ko liecina Sendera un Milo – abi zinātnieku kopienā jau izpelnījušies reputāciju kā meistarīgi šūnu skaitītāji un "cipargalvas" – darbs? Viņu veiktā kartēšana rāda, ka visvairāk imūnšūnu atrodas limfātiskajā sistēmā, liesā un kaulu smadzenēs, nevis gremošanas traktā. Saskaņā ar Veizmana Zinātnes institūta pētnieku aprēķiniem, tikai 3% no cilvēka imūnšūnām "dzīvo" gremošanas traktā, un tikai 2% – asinīs.
Attēls: Ron Sender, Ron Milon, Yarden Weiss, Yoav Navon et al. / PNAS
Un cik tad daudz cilvēkā ir dažādo imūnšūnu? Uzreiz jāsaka, ka aplēses veidotas apmēram 73 kilogramus smaga, apmēram 20-30 gadus veca vīrieša organismam. Smagākiem un vieglākiem cilvēkiem, jaunākiem un vecākiem cilvēkiem šie rādītāji atšķirsies. Taču – jauna un 73 kilogramus smaga vīrieša organismā ir apmēram 1,8 triljoni imūnšūnu, un tās sver aptuveni 1,2 kilogramus. Apmēram tikpat, cik vidējs ananass vai pieci seši kāmīši, salīdzina vietne "Science Alert".
Kaut šāda ekstrapolācija var nebūt perfekti precīza, Senders un Milo tomēr lūkoja šos skaitļus pārnest arī uz sieviešu un bērnu organismu. Ņemot vērā ķermeņa proporcijas, 60 kilogramu smagas sievietes organismā attiecīgi būtu ap 1,5 triljoniem imūnšūnu, kas svērtu kilogramu, bet 10 gadus veca bērna organismā apmēram triljons imūnšūnu, kas svērtu aptuveni 0,6 kilogramus.
Cik daudz no šī kopskaita veido katrs imūnšūnu tips? Apmēram 40% ir limfocīti, taču šīs šūnas ir ļoti mazas un attiecīgi vieglas, tāpēc veido tikai 15% no imūnšūnu kopējās masas organismā. Līdzīgi ir ar neitrofiliem – 40% no kopskaita, bet tikai 15% no kopējās masas. Savukārt makrofāgi, tā saucamās tuklās šūnas un dendrītiskās šūnas pēc īpatsvara ir tikai 20%, taču ir daudz lielākas nekā limfocīti un neirofili, tāpēc veido 60% no kopējās imūnšūnu masas organismā.
Lūk, tātad viens ananass sver apmēram tikpat, cik šūnas, kas sargā mūs no nešpetniem vīrusiem un baktērijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
