Imūnšūna
"Ko vēl varētu saskaitīt un izmērīt?" prātoja Veizmana Zinātnes institūta (Izraēla) pētnieki Rons Senders un Rons Milo. Un nolēma, ka derētu vēlreiz pārskaitīt, cik tad vidēji cilvēka organismā ir imūnšūnu un cik tās visas kopā sver. Iepriekš jau šādu imūnsistēmas inventarizāciju veikušas arī citas pētnieku grupas, taču Senderu un Milo rezultāti neesot līdz galam apmierinājuši.

Līdz šim veiktie aprēķini parasti koncentrējās uz konkrētu imūnšūnu tipu skaitīšanu, nevis visu imūnsistēmu veidojošo šūnu kopumu. "Kaut imūnsistēma daudzos pētījumos aplūkota no dažādiem leņķiem, aizvien ir nepieciešamība pēc visaptverošas "tautas skaitīšanas" un izpratnes par to, kāds ir imūnšūnu sadalījums organismā," pētījuma aktualitāti pamarto autori.

Viens no jautājumiem, par ko imunologi aizvien spriež, ir – kurš orgāns ir vislielākais imūnšūnu rezervuārs. Nereti tiek minēts, ka visvairāk to ir gremošanas traktā, taču citos pētījumos atkal norādīts, ka ar imūnšūnām visbagātākie ir limfmezgli. Ko liecina Sendera un Milo – abi zinātnieku kopienā jau izpelnījušies reputāciju kā meistarīgi šūnu skaitītāji un "cipargalvas" – darbs? Viņu veiktā kartēšana rāda, ka visvairāk imūnšūnu atrodas limfātiskajā sistēmā, liesā un kaulu smadzenēs, nevis gremošanas traktā. Saskaņā ar Veizmana Zinātnes institūta pētnieku aprēķiniem, tikai 3% no cilvēka imūnšūnām "dzīvo" gremošanas traktā, un tikai 2% – asinīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!