Vai biji dzirdējis par tādu kontinentu kā Argolande? Vairums droši vien nē, ja vien nav dzīvojuši pirms 155 miljoniem gadu vai arī padziļināti neinteresējas par Zemes ģeoloģisko vēsturi. Par Pangeju jeb kādreizējo dižkontinentu, kas ar laiku sadalījās daļās, gan būs dzirdēts biežāk. Tas notika miljoniem gadu laikā – no cilvēka perspektīvas raugoties, tā ir mūžība. Pamazām no tām zemēm, kas mūsdienās veido Ziemeļameriku un Eirāziju, atdalījās zemes, kas šobrīd veido Dienvidameriku, Āfriku, Austrāliju, Antarktīdu. Šo dienvidu puslodes dižkontinentu sauca par Gondvanu. Laikam ritot, arī tas sāka šķelties, un Austrālija sāka "bēgt" prom no zemes masas, kas nu ir Āfrika.
Ģeologiem jau sen zināms, ka no Austrāliju veidojošās zemes masas pirms 155 miljoniem gadu prāva daļa atšķēlās – to pazīst ar nosaukumu Argolande. Par to liecina pazīmes okeāna gultnē Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē. Taču pretēji Indijai, kas no Gondvanas atdalījās pirms 120 miljoniem gadu un palika vienā gabalā, liecības par Argolandes tālāko likteni kaut kur izčibēja. Kur tā palika?
"Mēs zinājām, ka tā jāmeklē kaut kur uz ziemeļiem no Austrālijas. Gaidījām, ka liecības par to atradīsim Dienvidaustrumāzijā," vietne "Live Science" citē pētījuma vadošo autoru Eldertu Advokātu no Utrehtas Universitātes Nīderlandē. Advokāts un viņa kolēģi, vadoties no dažādām liecībām okeāna gultnē, rekonstruēja Argolandes iespējamo ceļojumu pēc atšķelšanās no Austrālijas. Viņi uzskata, ka senā kontinenta frafgmenti nu izkaisīti ap Indonēziju un Mjanmu.
Argolande vēl pirms atdalīšanās no Austrālijas pamazām sākusi sašķelties fragmentos, paverot vietu maziem okeāniem. "Šis process turpinājies ap 50 līdz 60 miljonus gadu, līdz viss no mazākām zemes strēlēm un mini okeāniem sastāvošais kontinents sācis driftēt uz vietu, kur mūsdienās ir Dienvidaustrumāzija. Mēs kontinentu nepazaudējām – tas jau pirms atšķelšanās bija fragmentētu zemes gabalu ansamblis," spriež pētnieki. Advokāts ar kolēģiem ierosina Argolandi dēvēt par Argopelāgu – vārdu spēle, par pamatu ņemot vārdu "arhipelāgs", ar ko apzīmē salas vai salu grupas, kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
Kontinenti nav spoki, tie neizgaist, kaut arī ir veļu laiks. Vienkārši jāprot atrast to atstātās pēdas. Kas, protams, nav viegls uzdevums, ja runa ir par 155 miljonus gadu senu pagātni.
Tie, kas grib par šo procesu uzzināt vairāk, droši var klikšķināt šeit un izlasīt visu pētījumu – tas pieejams bez maksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
