Sejas krēmi pret novecošanu. 'Zinātne vai muļķības' pēta 'anti-aging' industrijas solījumus

Kas beigās vinnēs – labi gēni un nekāda rutīna vai gēni, kas paredz dažādas problēmas nākotnē, bet cilvēks apņēmies ievērot visas pretnovecošanās procedūras. Un te mēs nerunājam tikai par to, cik cilvēks izskatās jauns vizuāli, bet arī – cik vesels ir un cik ilgu mūžu var nodzīvot.

"Skaidrs, ka visām problēmām ir ģenētisks pamats. Bet svarīgs ir vārds "pamats". To var modificēt, izmainīt ar savu dzīvesveidu, izvēloties apzinīgi tos vides faktorus, kurus jūs pieļausiet un kurus ne," uzsver Valdis Pīrāgs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs.

Cik ilgi varam cerēt nodzīvot? Pīrāgs mudina parēķināt vidējo vecumu, kuru nodzīvoja tuvākie radinieki. Tad pielikt klāt no 10 līdz varbūt 20 gadiem. "Tas orientējoši ir tas vecums, kuru jūs ģenētiski varat cerēt sasniegt," skaidro eksperts. Šobrīd gan pētniecībā tiek ieguldīti milzu līdzekļi, lai atšifrētu, kāpēc vispār novecojam.

Vai varēsim dzīvot mūžīgi? Nu, vai vismaz līdz Vecajā Derībā minētā Metuzāla vecumam – 969 gadiem? Kaut dzīvnieku pasaulē ir daži piemēri ne tikai ar ilgdzīvotājiem, bet pat šķietami nemirstīgām medūzām, mums nemirstība visdrīzāk ies secen. "Mūsu ģenētiskais kods nav paredzēts, lai mēs dzīvotu mūžīgi. Mums ir jādod vieta nākamajām paaudzēm. Tas ir visu dzīvo organismu pamatā. Ja gribam šo kodu uzlauzt, nepieciešami ļoti dziļi pētījumi," skaidro Pīrāgs. Teorētiski gan mūžīgā dzīvošana varētu būt iespējama, bet mums izveidojušies mehānismi, kas neļauj to izdarīt. "Tie var būt gan iešifrēti pašā DNS, gan epiģenētiski – tie ir tādi olbaltumi, kas kontrolē, kā ģenētiskais kods izpaužas. Ja varam ar dažādām manipulācijām un medikamentiem to izmainīt, tad dzīvošana varētu diezgan būtiski paildzināties. Grūti gan prognozēt, cik ilgi."

Mums, raidījuma vadītājiem, jāatzīst, ka gluži neesam antieidžinga industrijas mērķauditorija. Jāņa sejas kopšanas rutīna sastāv no diviem soļiem – krāna ūdens un dvieļa. Edžum ir stipri līdzīgi, tikai reizēm var sajukt secība. Tomēr sociālajos tīklos atrodams lērums padomu par to, kādai tad būtu jāizskatās kārtīgai sejas ādas kopšanas rutīnai. Un tur ir runa par septiņiem vai pat desmit soļiem. Vaicājām Dr. Valeines klīnikas vadītājai, vai ar diviem soļiem pietiek, vai mums tomēr jāmērķē uz tiem septiņiem?

Dermatoloģe norāda, ka katram būs sava piemērotākā rutīna un jāizvērtē, vai to varēs realizēt katru dienu un daudzu gadu garumā. "Noteikti par septiņu soļu sejas kopšanas rutīnu es ikdienā nerunāju ar saviem pacientiem. Bāze būtu elementāri divi soļi, varbūt trīs," komentē Valeine. Raidījuma vadītāji jau grasījās viens otram uzsist pa plecu – izrādās, mēs lieliski rūpējamies par savu ādu! –, taču dermatoloģei uzreiz bija arī kāds aizrādījums. "Man jūs jāapbēdina. Krāna ūdenim vai pat avota ūdenim nav ādu attīrošu īpašību. Lai āda būtu vesela, tai tomēr nepieciešama attīrīšana – tās būtu ziepes vai kāds attīrošs līdzeklis atbilstoši ādas tipam, cilvēka vecumam un vajadzībām." Vesela tēma gan esot sejas mazgāšana tieši ar aukstu ūdeni, kas ir izplatīts trends biohakeru vidū.
Tātad – vai šīs septiņu un desmit soļu programmas var būt efektīvas, ja tās ievēro katru dienu un regulāri?

"Jā, tieši tā. Bet, ja atnāk cilvēks un saka – mana rutīna ir tieši nekāda, tad ir pilnīgi bezjēdzīgi rakstīt un ieteikt septiņu soļu rutīnu. Šobrīd ir jaunā paaudze, kurai ir vesels plaukts ar kosmētikas līdzekļiem, un tad ir labi, ka mēs to varam noreducēt uz septiņiem līdzekļiem, jo ir skaidrs, ka 30 līdzekļi, sevišķi cilvēkam 18 gadu vecumā, nav vajadzīgi," bilst Valeine.

Vai dārgajos krēmos ir labākas sastāvdaļas, kas labāk palīdzēs cīnīties pret ādas novecošanos? Un vai lētākie krēmi var mums kaitēt?

Lauma Valeine nupat paviesojusies Hamburgā, dermatologu forumā. Hamburgā bāzētā ražotne "Beiersdorf" radījusi, iespējams, visslavenāko krēmu – "Nivea". "Visi zina "Nivea" krēmu, ko lietoja jau mūsu omītes, – zilā metāla bundžiņā. Paskatoties krēma sastāvu, redzams, ka otra aktīvā viela pēc ūdens tur ir šķidrais parafīns, kas ir viens no lētākajiem naftas ieguves blakusproduktiem. Pilnīga ķīmija, nekas labs. Bet gadu desmitiem šis krēms ir lietots. Kad šodien dzirdu diskusijas par parabēniem un citām vielām... Atceroties, kāda bija ķīmija pirms 20 gadiem, un skatoties, kā tā ir evolucionējusi, gribu teikt – mazliet piebremzējiet, cilvēki. Arī eko kosmētika ir bizness, to nevajag aizmirst," atgādina Valeine. Lai līdzeklī esošās vielas būtiski spētu kaitīgi ietekmēt mūsu šūnu kodolu, uz ādas būtu jāuzklāj simtiem kilogramu krēma, spriež dermatoloģe.

Runājot par to, vai dārgie līdzekļi objektīvi ir labāki, Valeines ieskatā, viennozīmīgas atbildes nav. Viņa norāda, ka arī plaša patēriņa tirgus segmentā ir labi un efektīvi līdzekļi. "Skaidrs, ka tādu aktīvo vielu koncentrāciju, kāda var būt profesionālā krēmā, masu patēriņa tirgum ir grūti sasniegt, bet viss ir relatīvs. Pirmkārt, jāsaprot, kas ir tas, ko varat atļauties, kas ir tas segments. Otrkārt, kāda ir jūsu pārliecība. Ja esat zaļi domājoši, ir skaidrs, kurš segments ir domāts jums. Pēc tam, jau balstoties uz vecumu un ādas vajadzībām. Taču tas, ka krēms padarīs mūs 10 gadus jaunākus, – nē, tāda nav krēma funkcija."

Un kas ar tiem parabēniem? "Tie ir konservanti, kas palīdz krēmam saglabāt tā fizikālo struktūru, nebojāties, un tas ir absolūti vajadzīgi. Protams, zināmā koncentrācijā un daudzumā nonākot uz mūsu ādas, tas var veicināt arī dažādus kancerogēnus procesus, ir tādi pētījumi," bilst Valeine. Taujāta, vai tur vajag lielas devas, viņa apstiprina: "Tieši tā. Protams, mērķis kopumā ir radīt pēc iespējas dabiskākas konservējošās vielas."

Savukārt ekoloģiskajiem līdzekļiem, kuru sastāvā šo konservantu nav, ir lielāks risks ātrāk sabojāties. "Ja lietojat vecu eko krēmu, tas var radīt negatīvas sekas."

Aizvien visai aktuāls ir arī jautājums par kolagēnu kā brīnumlīdzekli veselai ādai. Te, šķiet, pirmo reizi visa podkāsta laikā ekspertiem viedokļi dalījās.

"Kolagēns ir olbaltums. Tas nozīmē, ka, apēdot to kolagēnu, tas sadalās lielā mērā mūsu gremošanas traktā pa sastāvdaļām," skaidro Pīrāgs, kurš kolagēna papildu ēšanu diez vai atbalstītu. Turklāt, ja cilvēks nav veģetārietis, tad neuzņemt kolagēnu nav iespējams. "Īpaši ēst vēl klāt nav jēgas," spriež endokrinologs un piebilst: "Cits jautājums ir par lokālu kolagēna ievadi vai aplikācijām."

"Kolagēns un elastīns ir būtiski mūsu ādā esoši olbaltumi. Tie mums dod saturu, tie ir gluži kā mūsu ādas skelets. Lai uzturētu šo "skeletu" veselu, jābūt pilnvērtīgam uzturam, kas satur pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Nav jēgas ēst salātlapas un lietot kolagēna peptīdus uztura bagātinātāja formā, ja ar uzturu neuzņemam pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Nepietiekama olbaltumvielu uzņemšana ar uzturu vispār ir globāla problēma, īpaši sievietēm fertilā vecumā, dažādu apsvērumu dēļ – grib būt slaidas, nav labas izpratnes par pareizu un sabalansētu uzturu. Atgriežoties pie kolagēna peptīdiem – jā, kā papildu materiāls mūsu šūnu un ādas atjaunošanai tas strādā. Ir daži priekšnosacījumi. Svarīgi, lai tas būtu hidrolizētā formā, jo pati par sevi tā ir gara aminoskābju ķēde, ko organisms tiešā veidā nespēj asimilēt. Tāpēc tā ir sadalīta mazos posmos jeb peptīdos. Ja ir vismaz pieci grami kolagēna peptīdu, ko uzņemat, tad tas tik tiešām var aiziet uz mērķa audiem – līdz ādai, locītavām, matiem, nagiem. Varu to ieteikt, bet tikai tad, ja ir sabalansēts ikdienas uzturs."

Antieidžings ir ļoti plaša tēma – to var aplūkot no daudziem rakursiem. Sākot no pašiem pamatiem, mūsu ģenētiskā koda, līdz pat šķietami tikai virspusējai "fasādei" – kā saglabāt jauneklīgu ādu. Tiesa gan, jāatceras, ka āda ir lielākais mūsu orgāns, kam ir daudz ļoti būtisku funkciju. Tā nav tikai ķermeņa "tapete".

Cenšoties sarunu ierobežot vienas stundas rāmjos, sapratām – to visu vienā epizodē izrunāt nevar. Nebija laika pat uzdot visus klausītāju iesūtītos jautājumus, tāpēc šķiet, ka šis temats ir pelnījis turpinājumu.

Taču pagaidām par to, vai krēmi vispār šķērso ādas barjeru, vai ar tiem var cīnīties pret celulītu, vai no saldumiem metas pumpas un ko iesākt ar sejas masāžas rullīšiem, varat klausīties šajā epizodē, kas pieejama "Spotify", "Podbean" un "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".