Viljama Bīla noslēptajās pudelēs katrā bija 50 sēklas no 23 dažādām nezāļu sugām. Viņš gribēja uzzināt, cik ilgi sēklas saglabā spēju dīgt un izaugt par dzīvotspējīgiem augiem. Mērķis – noskaidrot riskus, ko rada "dusošas" nezāļu sēklas dziļākos aramzemju slāņos un vai tās var "atmosties" un apdraudēt kultūraugus, ja šie slāņi ar arklu tiek uzirdināti.
Bīls izstrādāja protokolu, kur viena pudele tiek izrakta ik pēc pieciem gadiem. Taču 1920. gadā jeb astoņas pudeles vēlāk viņa darba turpinātāji secināja, ka no tā diži lielas jēgas nav. Proti, nav jēgas pudeles no zemes izcelt tik regulāri, jo sēklas saglabāja dīgtspēju. Tika nolemts pagarināt šo laika posmu līdz 10 gadiem, bet 1980. gadā jau līdz 20 gadiem. Pēdējā pudele no zemes klēpja izcelta 2021. gadā – tā ir pēc kārtas 16. sēklu tvertne. Un, gluži kā ar iepriekšējām pudelēm, arī daļa šajā uzglabāto sēklu dīga bez problēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
