Botānikas eksperiments, kas ilgst jau 140 gadus – Bīla pudeles saturs pārsteidz pētniekus  (1)

Viljama Bīla noslēptajās pudelēs katrā bija 50 sēklas no 23 dažādām nezāļu sugām. Viņš gribēja uzzināt, cik ilgi sēklas saglabā spēju dīgt un izaugt par dzīvotspējīgiem augiem. Mērķis – noskaidrot riskus, ko rada "dusošas" nezāļu sēklas dziļākos aramzemju slāņos un vai tās var "atmosties" un apdraudēt kultūraugus, ja šie slāņi ar arklu tiek uzirdināti.

Bīls izstrādāja protokolu, kur viena pudele tiek izrakta ik pēc pieciem gadiem. Taču 1920. gadā jeb astoņas pudeles vēlāk viņa darba turpinātāji secināja, ka no tā diži lielas jēgas nav. Proti, nav jēgas pudeles no zemes izcelt tik regulāri, jo sēklas saglabāja dīgtspēju. Tika nolemts pagarināt šo laika posmu līdz 10 gadiem, bet 1980. gadā jau līdz 20 gadiem. Pēdējā pudele no zemes klēpja izcelta 2021. gadā – tā ir pēc kārtas 16. sēklu tvertne. Un, gluži kā ar iepriekšējām pudelēm, arī daļa šajā uzglabāto sēklu dīga bez problēmām.

"Šīs sēklas ir kā "zombiji", kas var augsnē uzturēties ļoti ilgu laiku un uzvesties tā, it kā būtu gājušas bojā, bet tad pēkšņi uzdīgt," vietne "Live Science" citē projekta turpinātāju, Mičiganas Štata universitātes augu bioloģijas profesori Mārdžoriju Vēberi. Tomēr lielākais pārsteigums nācis pēc tam. Izrādījās, ka vismaz viena no šajā pudelē esošajām sēklām ir divu augu hibrīds. Ģenētiskā analīze uzrādīja, ka tas ir 'Verbascum thapsus' jeb parastā deviņvīruspēka un 'Verbascum blattaria' jeb prusaku deviņvīrspēka sajaukums. Bīlam par šādu atklājumu pavisam noteikti būtu liels izbrīns, jo tolaik par ģenētisko analīzi botāniķi pat nevarēja sapņot. Par to nekas nebija zināms.

Botāniķiem nav ne jausmas, kā tieši šis hibrīds veidojies. Iespējams, ka Bīls vienkārši sajaucis sēklas un ievietojis pudelē arī 'V. blattaria' sēklu, domājot, ka tā ir 'V. thapsus' sēkla. Deviņvīruspēks nudien atbilst savam nosaukumam – izrokot pēdējo pudeli, daļa citu sugu sēklu vairs nespēja dīgt, bet 'Verbascum' aizvien turas.

Nākamā pudele tiks izrakta 2040. gadā. Un tā ik pēc 20 gadiem, līdz no zemes klēpja būs izceltas visas četras atlikušās sēklu tvertnes. Tiesa, pētnieki neizslēdz iespēju intervālu pagarināt līdz 30 gadiem, ja arī 2040. gadā sēklas spēs dīgt.