Pie Neapoles mostas supervulkāns – ar ko tas draud Itālijai un pasaulei  (10)

Zem Neapoles līča, Kapri un Iskijas salām 200 kilometru garumā un 12 kilometru platumā stiepjas tā sauktie Flegrejas lauki – "Campi Flegrei". Tā ir milzīga ieplaka jeb kaldera – eksplozīva izvirduma ceļā radies krātera padziļinājums, ko apmēram pirms diviem miljoniem gadu radījis supervulkāns.

Kalderu, kāda tā izskatās šodien, radīja divi neiedomājami spēcīgi izvirdumi – viens pirms 36 tūkstošiem gadu un otrs pirms 15 tūkstošiem gadu, kas vēlreiz "uzraka" zemi un apbēra reģionu ar vulkāniskajiem izmešiem.

Kopš tā laika Flegrejas jeb Degošajos laukos ir notikuši neskaitāmi, bet nelieli izvirdumi gan uz sauszemes, gan jūrā. Pēdējais lielākais būkšķis bija 1538. gadā, kad pēc nedēļu ilgiem vulkāna "nemieriem" līcī parādījās jauns kalns, ko tā arī nosauca – "Monte Nuovo" jeb Jaunais kalns. Pēc tam magma virspusē vairs nav nonākusi.

Taču 20. gadsimta vidū supervulkāns atkal sāka dot "dzīvības zīmes", apgādājot ar jauniem datiem pētniekus un kāpinot raizes vietējos iedzīvotājos, jo Neapoles līča piekrastē mīt faktiski visa Latvija (pat vairāk!) – 2,3 miljoni cilvēku. Lielākie pazemes grūdieni tika fiksēti laika posmā starp 1982. un 1984. gadu, kad zemes līmenis cēlās gandrīz par diviem metriem un, baidoties no izvirduma, tika evakuēti 40 tūkstoši Pocuoli pilsētiņas iedzīvotāju.

Kopš 2005. gada ieplaka pulsē nepārtraukti, ik gadu zemes līmenim ceļoties par 0,4 līdz 20 centimetriem, kopš 2005. gada tie ir jau 1,15 metri. Šogad 27. septembrī Flegrejas laukos tika fiksēta zemestrīce ar magnitūdu 4,3 – spēcīgākā Neapoles reģionā pēdējo 40 gadu laikā. Tai oktobra sākumā sekoja vēl viens satricinājums ar magnitūdu 4. Salīdzinoši vāja (magnitūda 1,3) zemestrīcīte 2,9 kilometru dziļumā fiksēta arī Lāčplēša dienā, 11. novembrī. Lai arī seismiskā aktivitāte reģionā kopš 2022. gada arvien pieaug, seismologi pagaidām nesaskata izvirduma draudus, taču bažas rada tas, cik ilgi zemes garoza Flegrejas laukos spēs izturēt arvien pieaugošo spiedienu.