Mērkaķis himera
Ilgs mūžs fluorescējošajam makakam nebija, taču zinātnieki šo himeru uzskata par lielu sasniegumu. Kaut par šī un līdzīgu pētījumi ētiskumu ne visi būs vienisprātis, darba autori saredz potenciālu nākotnē glābt dzīvības, pateicoties himeru pētījumiem.

Zaļi spīdošais krabjēdājmakaku (Macaca facicularis) mazulis bija viens no sešiem hibrīdiem, kas laboratorijā piedzima dzīvs, un vienīgais no dzīvi dzimušajiem, kas uzrādīja būtiskas hibrīdisma pazīmes vairākos orgānos. Kas tad ir himeras, ja runājam par zinātni, ne mitoloģiju? Doma ir līdzīga kā sengrieķu mītu nezvēram – no trim dažādiem dzīvniekiem saliktajam uguns spļāvējam. Himera ir organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem. Ir gadījumi, kad himeras veidojas dabiski. Tostarp arī cilvēkiem dažādās ķermeņa vietās audos var būt atšķirīgs DNS.

Tomēr šo makaku pētnieki radīja speciāli, kombinējot ģenētisko materiālu no atsevišķām apaugļotām makaku olšūnām. Tā nav pirmā reize, kad laboratorijā radītas makaku himeras (un žurku vai peļu himeras), taču šajā reizē pētniekus pārsteidzis, cik lielā mērā notikusi ģenētiskā materiāla sajaukšanās un aizvietošanās. Atsevišķos orgānos tā sasniegusi pat 92% (smadzeņu audos), bet caurmērā bija ap 60%. Iepriekšējos pētījumos šie rādītāji nebija pārsnieguši 5% robežu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!