Cik bieži un kā mānāmies – ko zinātnieki uzzinājuši, šķetinot melu kamolu

Izvilkt "vidējo aritmētisko" droši vien nebūs tā precīzākā pieeja, kad runa par cilvēku psiholoģiju. Kaut psiholoģijas pētījumu vēsturē ir bijuši gadījumi, kad mēģināts noteikt, cik tad bieži dienā samelo "vidējais" cilvēks, tas maz ko pasaka par mums kā cilvēkiem individuāli. 80% var nemelot gandrīz nemaz, bet atlikušie 20% būt uzcītīgi un nelabojami meļi, un kopumā sanāks, ka drusciņ un regulāri melo visi kā viens. Un tomēr ir dažas vērtīgas atziņas, ko no šiem pētījumiem varam gūt.

Kristiāns Millers ir filozofijas profesors Veikforestas Universitātē, ASV. Viņš šķetinājis melu kamolu rakstā, kas publicēts vietnē "The Conversation". Millers minēja trīs piemērus – ASV prezidenta Džo Baidena dēlu Hanteru, kurš apsūdzēts nepatiesu ziņu sniegšanā, aizpildot dokumentāciju, lai iegādātos šaujamieroci; republikāņu kongresmeni Džordžu Santosu, kurš melojis ne reizi vien, tostarp ar trešo personu palīdzību nolūkā maldināt par saņemtā finansējuma izlietojumu, un reperi "Offset", kurš atzinies savas sievas apmelošanā saistībā ar sānsoļiem.