Tie, kas būs lasījuši stāstus par baronu Minhauzenu, jau sapratīs, uz kuru pusi pūš vējš. Grāmatā par barona piedzīvojumiem apkopoti fantastiski melu stāsti par viņa it kā piedzīvoto. Barona kā nelabojama meļa slava ir devusi savu artavu arī medicīnā, kur par Minhauzena sindromu dēvē noteiktus psihiska rakstura traucējumus. Tie, kam ir Minhauzena sindroms, mēdz stipri pārspīlēt slimības simptomus vai vispār simulēt saslimšanu nolūkā izpelnīties uzmanību un līdzjūtību.
Šo sindromu cilvēkiem diagnosticēt nav viegli – vispirms jāizslēdz virkne citu varbūtību. Ja nu cilvēkam tiešām ir kāda no kaitēm? Sistemātiski viens pēc otra jāpārbauda visi varianti. Lai vai kā, ir dažas pazīmes, pēc kurām var vadīties. Tās, protams, nav nekļūdīgs rādītājs, un katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Taču – cilvēkiem ar Minhauzena sindromu parasti ir tendence mānīties par savu slimības vēsturi, tostarp arī sarunās ar ārstiem. Ja pacienta stāstītais nesakrīt ar datiem, tad jājautā, kāpēc pacients melojis.