Gandrīz gadsimtu pētnieki sprieduši, no kurienes šajā Sahāras tuksneša apgabalā, ko dēvē arī par Lielo Smilšu jūru, uzradušies šie stikli. Versijas bijušas dažādas. Kāds uzskatīja, ka to izcelsme ir reiz aktīvie Mēness vulkāni. Kāds sprieda, ka stikliņu ģenēze meklējama tepat, uz Zemes – tie ir fulgurīti jeb iežu daļiņu sakusumi, kas radušies zibens spērienu rezultātā. Vēl daļa domā, ka tie veidojušies kādu spēcīgu hidrotermālo procesu ietekmē. Tomēr Rietumkāpas Universitātes (Dienvidāfrika) pētniece Jeļizaveta Kovaļova ar kolēģiem uzskata, ka neviens no šiem variantiem nav pareizs. Oktobrī zinātniskajā žurnālā "American Mineralogist" publicētā pētījumā Kovaļovas komanda sakās šo mistēriju atrisinājusi.
"Pateicoties sarežģītām mikroskopijas metodēm, mēs uzskatām, ka esam guvuši atbildi. Līdz ar kolēģiem no citām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem Vācijā, Ēģiptē un Marokā, esmu identificējusi Lībijas tuksneša stikla izvelsmes avotu – tas radies meteorīta trieciena rezultātā," vietnē "The Conversartion" atradumu izklāsta zinātniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
