Līdzās astroloģijai, arī numeroloģija daļai cilvēku aizvien šķiet ne tikai viegla izklaide, bet arī derīgs rīks dažādu dzīves lēmumu pieņemšanā. Tipiski arī, ka gada nogalē numerologi nāk klajā ar prognozēm nākamajam gadam. Vai šī prakse, kurai daži meklē saknes Pitagora laikos, bet daži vēl senākā pagātnē, ir iederīga 21. gadsimtā? Par to un arī par reizēm, kad ticība numeroloģijai kļūst pat ļoti bīstama, spriežam šajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē.
Sniedz vienkāršas atbildes
Kāpēc cilvēki aizvien "pavelkas" uz numeroloģiju, kaut ir veikti arī kvalitatīvi zinātniski pētījumi par šo praksi un nav atrasti nekādi drošticami pierādījumi, ka numeroloģija ļauj kaut ko prognozēt vai izskaidrot? Piemēram, interesants pētījums veikts 2017. gadā – par to, vai numeroloģija var noteikt, kuriem cilvēkiem un kurā jomā ir lielāka varbūtība kļūt par Nobela prēmijas laureātiem. Dati par vairāk nekā 800 prēmijas ieguvējiem neliecina, ka būtu kādas statistiski nozīmīgas sakarības. Un tomēr atrodas gana daudzi, kas tic numeroloģijas spēkam. "Visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka tas ir vienkārši. Kad tiekam līdz 12. klasei, matemātikā jau iet diezgan sarežģīti. Bet līdz 100 saskaitīt gan varam tīri labi. Arī pareizināt vai sadalīt ar mazām vienībām. Tā vienkāršība ir tik jauka, nekas nenāk grūti! To vienkāršību, ko varam izpaust, it kā sarežģīti kaut ko sakalkulējot, mēs pēc tam reducējam līdz šīm mazajām vienībām, ko viegli saprast. 12 zīmes pasaulē, un es pazīšu visus cilvēkus. Varēšu viņus sakategorizēt. Vai deviņi cipari. Bet diez vai atradīsim kādu numerologu, kurš teiks, ka cilvēkus var iedalīt bezgalīgā variācijā un katrs var būt atšķirīgs. Meklēsim to vienkāršāko atainojumu, lai varam kādu izprast. To panākam, reducējot visu uz mazu skaitli," numeroloģijas spēju uzrunāt cilvēkus skaidro Latvijas Universitātes pasniedzējs, informācijas uztveres un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Priedols.Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Reducēšana līdz mazam, viegli uztveramam skaitlim ir svarīga. Priedols stāsta, ka psiholoģijā ir tāds koncepts kā "maģiskais skaitlis" – cik informācijas vienības varam paturēt īstermiņa atmiņā. Tas ir septiņi plus vai mīnus divi. Tātad no piecām līdz deviņām informācijas vienībām ir tas, ko spējam efektīvi apstrādāt īstermiņa atmiņā.
"Tieši tādēļ ir ļoti grūti izdarīt izvēli, ja mūsu mīļākajam jogurtam veikalā parādīsies 37 varianti. Labāk, ja variantu skaits ir tuvāk septiņiem. Bet nevajag arī vienu. Ja ir viens, tad tas mums nedod iespēju izvēlēties. Ja tā domājam, nonākam pie tā – numeroloģija ir pietiekami vienkārša, lai būtu viegli uztverama," bilst pētnieks.
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Kritiskās domāšanas aktīviste, biedrības "SkeptiCafe" pārstāve Līva Štāle-Potaičuka vērtē, ka sava loma arī varētu būt cilvēka vēlmei kontrolēt notikumus: "Mēs piešķiram nozīmi skaitļiem, izrēķinām, ka mans cipars ir viens, divi vai trīs. Un es zinu, ko tas nozīmē. Tas dod man kaut kādu pārliecību par sevi. Kad mēģinu prognozēt nākotni – vai izvēloties jaunu darba vietu, vai partneri – gribu būt droša, ka mums ir saderība, ka es neizniekošu savu laiku un nekļūdīšos. Tad man iedod šo skaitli, kura nozīmi es zinu, un varu kaut kā kontrolēt iznākumu. Tas ir ne tikai par numeroloģiju, bet gan par visām maģiskajām prognozēšanas metodēm."
Numeroloģijai var būt ietekme
Apgalvot, ka numeroloģijai nav nekādas ietekmes uz cilvēka dzīvi, arī nevar. Taču ne tā, kā to domā numerologi un numeroloģijas piekritēji.
Vai var būt negatīva ietekme uz dzīvi, ja partneriem ir nesaderīga horoskopa zīme vai partneri ir numeroloģiski nesaderīgi. Priedols saka – jā, var.
"Taču skaidrojums nebūs horoskopa zīmē. Skaidrojums būs tajā, ka tu apzināsies vai tev būs teikts, ka esi nesaderīgs ar konkrēto cilvēku. Ja es to dzirdētu, no psiholoģijas aspekta es vai nu apzināti, vai arī neapzināti pamanītu tādas darbības, kas apstiprina šo apgalvojumu. To sauc par apstiprināšanas noslieci – kaut kam pieķeramies un tad meklējam apstiprinājumu tām lietām," skaidro Priedols. No tādas perspektīvas raugoties – vai var būt negatīvas sekas tam, ka cilvēks ir kopā ar astroloģiski vai numeroloģiski it kā nesaderīgu cilvēku? "Ja es tam ticu un ja es to ievēroju, tad tam var būt negatīvas sekas. Turklāt es varu provocēt kādas darbības." Dzīvojot ar pārliecību, ka otrs cilvēks var būt agresīvs, tu šī cilvēka klātbūtnē arī citādāk uzvedīsies un pamanīsi katru nieku, ko vari interpretēt kā agresiju.
Maģiskā domāšana Latvijā ir izplatīta
Dati liecina, ka Latvijā maģiskā domāšana ir ļoti izplatīta. 2017. gadā "Pew Research Center" veiktajā pētījumā redzams, ka 80% tic dvēseles eksistencei, 74% liktenim un 65% pārdabiskiem brīnumiem. Podkāsta viesi norāda, ka būtu interesanti aplūkot, kā šie rādītāji mainījušies pēc lieliem globāliem satricinājumiem – Covid-19 pandēmijas un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Priedols atgādina, ka tieši lielas krīzes – gan individuālas, gan arī globālas – var veicināt cilvēku pievēršanos pseidozinātnēm, kas sola atbildes.
Kādēļ cilvēki tā domā? Tam ir samierināšanās funkcija. No psiholoģijas mēs zinām, ka tam ir ļoti dabiski un cilvēcīgi izskaidrojumi. Tas viss niedz atbildes uz jautājumiem, kas cilvēkus nodarbina.
Mārtiņš Priedols, informācijas uztveres pētnieks
"Kad ir krīzes situācija, mums tā jau daudz enerģijas tiek veltīta tam, lai spētu valdīt emocijas, lai mazinātu trauksmi, lai tiktu galā ar ikdienas pienākumiem. Iedomājieties, vidējam cilvēkam, kas pārnācis mājās no darba, mājās vēl kliedz kaķi un bērni, un apgāzta eglīte, bet paralēli vēl attiecībās problēmas… Un tagad viņam jāsaprot, ka tas viss ir sarežģīti. Ka vajadzētu iet pie psihologa uz vismaz 10 sesijām, ka vajadzētu veltīt laiku analīzei par to, kas notiek. Vai arī aiziet un saņemt ātru atbildi, kādēļ tā notiek. Tas ir ļoti viegli pieņemams lēmums."
Ilgtermiņā gan var būt slikti. Pirmkārt, tas problēmas nerisina, bet "paslauka tās zem paklāja". Otrkārt, dati liecina: tiklīdz cilvēki "pavelkas" uz vienu pseidozinātnisku uzskatu, ir lielāka varbūtība pamazām arvien vairāk pievērsties maģiskajai domāšanai.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
