Svētku pārēšanās jeb ko uztura speciāliste un fitnesa trenere domā par rasolu  (5)

Podkāsta komanda lieliski apzinās, cik jutīga tēma latviešiem ir ne tikai ra(o)sola pareizrakstība, bet arī vienīgā pareizā recepte, kas katram ir sava. Tāpēc podkāstā vietām izskanējušais, iespējams, daļai šķitīs kā īsta zaimošana.

Prasījām uztura speciālistei Viktorijai Zakarkevičai, ko viņa domā par zirņiem ar speķi, cepešiem, pīrāgiem un arī rasolu, kas ir MVP jeb vērtīgākais spēlētājs gan uz Ziemassvētku, gan daudzu citu Latvijā svinamu svētku galda. Viņa atzīst, ka visiem šiem ēdieniem nav nekādas vainas, ja tie pašam garšo un ja tiek ievērota mērenība. Rasols nozīmē majonēzi, un majonēzei ir nelāga slava – varot palikt resns. Vai tā ir? "Šeit ir ļoti svarīgi saprast, vai rasols ir katras dienas pusdienas, ko cilvēks ēd, vai tā ir reta reize svētkos. Tad izbaudi, kur problēma? Taču, ja tā ir maltīte, ko gribas ieviest ikdienā, viens no variantiem ir majonēzes vietā izmantot grieķu jogurtu," iesaka Zakarkeviča un uzreiz atvainojas rasola dieviem par "pareizo" recepšu zaimošnu.

Jautājām arī fitnesa trenerei Annai Apsītei, vai rasols ir laba izvēle, lai iestiprinātos pirms un pēc treniņa. "Viss var būt pirms vai pēc treniņa uzturs, bet potenciāla problēma ar lielu rasola daudzumu pirms treniņa ir smaguma sajūta vēderā, kas varētu traucēt trenēties. Ja tā ir mazāka porcija un to papildinām ar ātrāk gremojamu ogļhidrātu avotu, piemēram, maizi, tad tas varētu būt pilnīgi OK variants. Taču jāpagaida kāda pusotra stunda, lai varētu kaut ko pacelt vai noskriet. Kļūdas esmu pieļāvusi arī es, kļūdas ir pieļāvuši mani klienti – pēc kartupeļiem neskrienas vispār," pieredzē dalās Apsīte.

Latviešiem tipisku svētku mielastu nereti mēdz dēvēt par "smagu". Ko tas īsti nozīmē? Pavisam vienkārši – ēdiens, kas rada smaguma sajūtu vēderā. No uztura zinātnes skatupunkta tie būs ēdieni, kuros vairāk ir tauku. "Tauki ir tie, kas dod smaguma sajūtu, jo tie kuņģī vienkārši ilgāk sagremojas," skaidro Zakarkeviča un kā piemēru min zirņus ar speķi, kur treknumu piešķir speķis, vai mērces. "Reizēm saka, ka sēņu mērce ir smags ēdiens, bet ne jau sēnes būs tās smagās. Tas būs saldais krējums, kas tur ir klāt. Arī kartupeļu gadījumā mērcīte būs tā, kas dos smaguma sajūtu – tauki."

Bieži vien cilvēki svētkus uztver kā dienu, kad beidzot nopelnītas tiesības kārtīgi pieēsties, nedomājot par pašsajūtu, treniņu režīmu vai lieko svaru. Ir pat tādi, kas pirms svētku dienām speciāli gavē, lai Ziemassvētku vakarā varētu pieēsties bez sirdsapziņas pārmetumiem. Taču trenere Apsīte atgādina – vērts padomāt, cik veselīga ir šāda attieksme pret ēdienu.

"Vai ir prātīgi fokusēties uz ēdiena nopelnīšanu vai "atstrādāšanu"? Ja sākam katru svētku ēdienu un ēdienu vispār vērtēt pēc tā, kas mums jādara, lai to "atstrādātu", tas kļūst toksiski," par šādu ēdiena uztveri spriež trenere.

"Mēs varētu izmantot svētku galdu un ēdienu kā iemeslu un iespēju justies enerģiskākiem. Izmantot to mūsu labā, lai treniņi pēc tam ir produktīvāki, ilgāki, varam vairāk pacelt vai ilgāk paskriet. Pavērst to citā nozīmē – nevis "atstrādāšana" kā pienākums, bet – esmu kārtīgi ēdusi, man ir daudz enerģijas, un šonedēļ man treniņi būs uz 11 no 10," bilst Apsīte. Šāda uztvere prātam ilgtermiņā būs veselīgāka un nevairos nepatiku pret ēdienu un fiziskām aktivitātēm.

"Ļoti daudziem līdz ar to arī svētki ir liels izēšanās brīdis – beidzot es varu! To, ko neesmu varējis ēst gadu, tagad Ziemassvētkos apēdīšu desmitkārtīgi. Pēc tam ir ļoti grūti no svētkiem atkopties. Iespējams, arī paši svētki ir pabojāti – kādam sapūties vēders, kādam ir slikti, vēl arī emocionālais pienesums tam visam, ka pēc svētkiem tu jūties ļoti vainīgs par to, cik daudz esi saēdies. Primāri jāfokusējas nevis uz svētkiem kā tādiem un cik es tur apēdīšu vai neapēdīšu, bet uz to, ko tu ēd ikdienā. Varbūt tos produktus, kurus tev tik nenormāli kārojas svētkos, varētu kaut vai reizi mēnesī ieviest savā ēdienkartē. Kaut vai tas pats rasols, kāpēc gan ne? Negaidi tos Ziemassvētkus, lai apēstu veselu kaudzi un justos slikti," iesaka uztura speciāliste Zakarkeviča.

Par kūpinātām karpām un sama kotletēm, par kalorijām karstvīnā un sportošanu nākamajā rītā pēc pamatīgas pārēšanās – podkāstā "Zinātne vai muļķības", kas pieejams platformās "Spotify", "Apple Podcasts", "Podbean" un video formātā arī "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".