Piemēram, Lielais Ķīnas mūris. Būve, kas stāv savā vietā jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu. Taču senie meistari likuši lietā vēl kādas zināšanas, kas mūrim palīdz turēties pretī arī bezkaislīgākajam un nežēlīgākajam ienaidnieku pārim – laikam un dabai.
Pētot mūra fragmentus, ko veido sablietēta augsne, zinātnieki atklājuši kādu nemanāmu "varoni", kas būvei palīdz cīnīties pret eroziju. Celtnieki būvniecībā izmantoja ne tikai pamatīgus akmens bluķus, bet arī organiskos materiālus – granti un zemi –, kas viegli pakļaujas erozijai, taču rada augsni tam, ko varētu dēvēt par "biogarozu". Šis slānis arī ir tas, kas aizsargā mūri no laika zoba un ārējiem apstākļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
