Lielais Ķīnas mūris - 27
Foto: PantherMedia/Scanpix
Apbrīnojamas ir seno meistaru zināšanas un prasmes – viņu radītās celtnes stāv jau gadu tūkstošiem. Taču ne tikai cilvēku roku darbs "pie vainas", bieži vien "darbinieki", kas satur kopā būvi, ir neievērojami un strādā joprojām.

Piemēram, Lielais Ķīnas mūris. Būve, kas stāv savā vietā jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu. Taču senie meistari likuši lietā vēl kādas zināšanas, kas mūrim palīdz turēties pretī arī bezkaislīgākajam un nežēlīgākajam ienaidnieku pārim – laikam un dabai.

Pētot mūra fragmentus, ko veido sablietēta augsne, zinātnieki atklājuši kādu nemanāmu "varoni", kas būvei palīdz cīnīties pret eroziju. Celtnieki būvniecībā izmantoja ne tikai pamatīgus akmens bluķus, bet arī organiskos materiālus – granti un zemi –, kas viegli pakļaujas erozijai, taču rada augsni tam, ko varētu dēvēt par "biogarozu". Šis slānis arī ir tas, kas aizsargā mūri no laika zoba un ārējiem apstākļiem.

Šo dzīvo apmetumu veido zilaļģes, sūnas un ķērpji, kas palīdz nostiprināt konstrukciju, īpaši tajās Ķīnas daļās, kur valda sausi un daļēji sausi apstākļi, liecina izdevumā "Science Advances" decembrī publicēts pētījums.

"Senie būvnieki zināja, kādi materiāli struktūru var padarīt stabilāku," portālam "Live Science" skaidro Pekinas Lauksaimniecības universitātes Zemes zinātnes un tehnoloģiju koledžas augsnes zinātņu profesors Bo Sjao. "Lai paaugstinātu mehānisko izturību, celtnieki sablietētajā zemē mūrī vienmēr iejauca mālu, smiltis un citas saistvielas, piemēram, kaļķi. Šīs sastāvdaļas nodrošināja auglīgu augsni organismiem, kas veido "biogarozu"."

Lai pārbaudītu Ķīnas Lielā mūra izturību un integritāti, pētnieki paņēma paraugus astoņās dažādās mūra vietās, kas celtas laikā no 1644. gada p.m.ē. līdz 1368. gadam p.m.ē. Minu dinastijas laikā. Viņi atklāja, ka 67% paraugu satur šo "biogarozu", ko Sjao dēvē par "ekosistēmas inženieriem". Izmantojot pārnēsājamus instrumentus gan uz vietas, gan instrumentus laboratorijā, zinātnieki mērīja paraugu mehānisko izturību un augsnes stabilitāti un salīdzināja šos datus ar sienu segmentiem, kuri sastāvēja tikai no sablietētas zemes.

Pētnieki atklāja, ka paraugi ar "biogarozu" dažkārt bija pat trīs reizes stiprāki nekā vienkārši sablietētas zemes paraugi. Saskaņā ar pētījumu, īpaši cieti bija paraugi, kas satur sūnas. Tas ir tāpēc, ka cianobaktērijas un citas dzīvības formas izdala vielas, piemēram, polimērus, kas cieši sasaistās ar sablietētajām zemes daļiņām, nostiprināt to strukturālo stabilitāti un faktiski izveidojot cementu, saka Sjao.

"Šīs cementējošās vielas, bioloģiskās šķiedras un augsnes pildvielas biogarozā veido vienotu tīklu ar spēcīgu un stabilu mehānisko izturību pret ārējo eroziju," saka Sjao.

Ķīnas Lielais mūris ir drošības konstrukcija, kas stiepjas vairāk nekā 21 000 kilometru garumā. Tā būvēta vairākus gadsimtus, sākot ar otro gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, lai pasargātu impēriju no ārējiem ienaidniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!