Intriģējošākie atklājumi, ko šogad uzzinājām par kaķiem un suņiem  (1)

Ikviens rūpīgs kaķa vai suņa saimnieks noteikti ir ievērojis mīluļa uzvedību vai ieradumus, ko pagrūti izskaidrot. Katru gadu zinātnieki nāk klajā ar jauniem pētījumiem, kuros cenšas izskaidrot vienu vai otru dzīvnieka īpatnību. Lūk, ko mēs uzzinājām 2023. gadā.

Tad ta nu jaunums, jūs teiksiet? Taču tagad tam ir zinātnisks pamatojums. Vai tie būtu mājas kaķi, lauvas vai citi šīs dzimtas dzīvnieki, viņi ir aizpildījuši savu evolucionāro nišu, un tas viņus padara par "perfektiem", secinājusi Londonas Dabas muzeja pētniece, evolūcijas bioloģe Anžali Gosvami.

Kaķi savu lomu dabā pilda tik perfekti, ka vairs nav vajadzīgs evolucionēt. "Tāpēc kaķi no evolucionārā skatpunkta ir perfekti. Var pamainīt izmēru – izaugt lielāki vai mazāki –, bet nekas cits nav jāmaina, jo visā citā ziņā viņi funkcionē ideāli. Viņi nav plaša profila nespeciālisti, bet viena aroda izcili meistari," sarunā ar "Scientific American" rezumē Gosvami.

Visiem zināms, ka suņi ir ļoti gudri dzīvnieki, taču starp to šķirnēm ir tādi, kas ir apķērīgāki, un tādi, kas ir "grūtgalvīši". Bez parastiem trikiem kā velšanās vai riešana pēc komandas, suņu saprātu var mērīt arī pēc viņu valodas izpratnes.

Šogad jaunā pētījumā tika noskaidrots, ka daži apdāvināti suņi var identificēt vairāk nekā 100 dažādus priekšmetus (galvenokārt rotaļlietas) pēc to nosaukuma, un tas ir daudz vairāk par vidējo. Tajā pašā laikā ir suņi, kas vispār nespēj iemācīties vārdus.

Interesanti, ka vārdus suņi apguva spontāni, bez speciālas apmācības.

Pētījumā, kas tika veikts ar "YouTube" starpniecību, suņu īpašniekus aicināja ziņot par īpaši apķērīgiem eksemplāriem, un pēc pieciem gadiem Šanija Drora, etoloģijas zinātņu doktorante no Ētvoša Loranda universitātes Ungārijā, kopā ar kolēģiem identificēja 41 talantīgu suni, kas spēja iemācīties dažādus vārdus. Šie suņi bija no deviņām dažādām valstīm trijos kontinentos. Vairāk nekā puse bija borderkolliji, bet bija arī citu šķirņu pārstāvji – trīs labradori, divi Pomerānijas špici, peikinetis, šicu, korgijs, pundurpūdelis, vācu aitu suns un jaukteņi.

Sākumā suņi zināja vidēji 29 vārdus, kas apzīmēja rotaļlietas, bet talantīgākais zināja 86. Īpašnieki ziņoja, ka vidēji pietika ar piecām minūtēm, lai suns iemācītos jaunu vārdu, turklāt to veiksmīgi darīja ne tikai kucēni, bet arī veci suņi, kas pierāda, ka četrkājainie seniori ir spējīgi apgūt jaunas mācības un trikus.

Britu pētnieku grupa gada nogalē publicēja pētījumu, kurā apskatīta specifiska mājas kaķu uzvedība. Pētījumā ar novērojumiem iesaistījās 924 kaķu īpašnieki, kuri ziņoja par 1154 minčiem, kam patīk spēlēt spēli ar mantiņu (vai dažādu priekšmetu) mešanu un atnešanu. Turklāt lielākā daļa kaķu (94,4%) to darīja bez īpašas apmācīšanas, un biežāk ar šo izklaidi nodarbojās kaķēni, kas vēl nebija sasnieguši gada vecumu.

Jā, kaķi patiešām mūs ignorē! 2023. gadā ar pētījumu tika pamatots, ka minkas lieliski saprot, kad saimnieks runā tieši ar viņiem – lai arī izliekas, ka to nesaprot.

Mūsdienu suņiem raksturīga daudz mazāka ģenētiskā daudzveidība nekā viņu senčiem. Pateicoties selektīvai audzēšanai – gandrīz vienmēr kosmētisku īpašību dēļ – vienas šķirnes suņi no paaudzes paaudzē izskatās pārsteidzoši līdzīgi.

Zinātnieki šogad pētīja, kā laika gaitā ir mainījusies suņu ģenētika, izmantojot Balto genomu – tas ir slavens kamanu suns, kurš 1925. gadā veica smagu, vairāk nekā 500 jūdžu garu ceļojumu, lai piegādātu vitāli svarīgus medikamentus dzīvību glābšanai visā Aļaskā.

Viņi atklāja, ka Sibīrijas haskijam bija daudz lielāka ģenētiskā daudzveidība nekā mūsdienu suņiem, un tas, iespējams, padarīja Balto veselīgāku un labāk piemērotu izdzīvošanai arktiskos apstākļos.

Jauni pētījumi liecina, ka kaķa deguna eja ir kā sarežģīts kanālu tīkls – tie ir izklāti ar smaržu sensoriem un sakārtoti ciešās spirālēs. Šis tīkls strādā līdzīgi kā gāzu hromatogrāfs — jutīga laboratorijas iekārta, kas atdala ķīmiskās vielas, pamatojoties uz to šķīdību – tā arī kaķu deguna kanāli efektīvi sadala dažādas smaržas un smakas. Smaržas, kas grūtāk šķīst deguna gļotās, pārvietojas tālāk nekā tās, kas šķīst vieglāk, un tāpēc saistās ar attālākiem receptoriem.