"Tas nozīmes ziņā ir ekvivalents mūsdienu okeāna lielākajiem gaļēdājiem – roņiem, haizivīm," par kembrija perioda plēsēju stāsta Bristoles Universitātes paleontologs Jakobs Vinters. Kas ir šis plēsējs, kuram, aptuveni tulkojot latīnisko nosaukumu, pat piešķirta iesauka "šausmu nezvērs"? Tas ir vien 30 centimetrus garš izmirušas ģints Timorobestia tārps. Jā, 30 centimetrus, nevis metrus!
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas sākās pirms apmēram 542 miljoniem gadu un beidzās pirms 488 miljoniem gadu. Kaut šobrīd ir pierādījumi dzīvības eksistencei uz Zemes jau pirms vairākiem miljardiem gadu, līdz kembrijam tā bija visai primitīva. Kembrijā strauji pieauga bioloģiskā daudzveidība, un šo procesu dēvē par kembrija eksploziju. Tik spēji šajā periodā radās jaunas sugas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
