Darbs ar datoru un telefona skatīšanās tumsā sabojās redzi – zinātne vai muļķības?

Vienkāršs veids, kā uzlabot redzi un tikt vaļā no "mīnusiem", – regulāri jālieto melleņu uztura bagātinātāji un jāvingrina acis! Izklausās ļoti vilinoši, vai ne? Īpaši laikā, kad tik daudziem darba diena paiet pie ekrāniem, ko arī uzskata par vienu no galvenajiem redzes bendētājiem. Izklausās pat pārāk labi! Un sena kritiskās domāšanas mantra ir tāda – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tad ir liela varbūtība, ka tā arī nav patiesība.

Par patiesībām un mītiem saistībā ar redzi, tās sabojāšanu un uzlabošanu – podkāsta "Zinātne vai muļķības" studijā viesojas Zane Jansone-Langina, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas asistente, un Anete Kursīte, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Acu mikroķirurģijas nodaļas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras docētāja.

Tas ir diskutabls jautājums, jo viss atkarīgs no tā, ko ar datora dara un cik ilgi to dara, spriež speciālistes.

"Jūs varētu skriet, teiksim, divas stundas. Noskriet maratonu ir veselīgi. Bet noskriet 300 kilometrus bez apstājas vairs nav veselīgi," salīdzinājumu piedāvā Jansone-Langina.

Tomēr kopumā priekšstats, ka darbs ar datoru neizbēgami bojā redzi, ir mīts. "Protams, viss ir atkarīgs no acu atpūtināšanas. Tas ir galvenais, kas jāievēro, lai nerastos problēmas, bet nav tā, kā senāk teica – lietojot datoru, redze pasliktinās," piebilst speciāliste. Jāievēro regulāras pauzes, un šajās pauzēs nevajadzētu no darba pie datora atpūsties, skatoties telefonā. Tā vietā labāk paskatīties ārā pa logu, tālumā. Telefona turēšana ļoti tuvu acīm var radīt papildu slodzi un veicināt redzes funkcijas izmaiņas, papildu saspringšanu. Tas var radīt redzes diskomfortu vai redzes pasliktināšanos, taču pieaugušajiem tas nav viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicinātu "mīnusu" pieaugšanu.

Cits stāsts gan ir ar bērniem, kam tas ir nozīmīgs riska faktors. Ja dienā pie datora tiktu pavadītas astoņas stundas kā biroja darbiniekam, tas var provocēt "mīnusu" pieaugšanu.

Būtiska nozīme ir arī ģenētikai. "Katrai slimībai vai stāvoklim ir vairāki faktori, kas to ierosina. Viens ir plaši apspriestais darbs ar datoru, telefons, lasīšana un tā tālāk, bet visiem stāvokļiem pusi vismaz dod ģenētiskā informācija. Ne vienmēr, ja jūs darīsiet vienu un to pašu, iznākums būs viens un tas pats," piebilst Kursīte. Protams, savulaik šo minēto vides faktoru – darba ar datoru – veicinātās redzes problēmas agrāk nebija tik izplatītas.

Visbūtiskākā problēma, kas saistīta ar darbu pie ekrāniem, ir sausās acs sindroms. Arī tas rodas daudzu faktoru ietekmē, bet viens no tiem ir – reta mirkšķināšana. "Reti mirkšķinām tad, kad koncentrējamies – strādājam ar datoru, lasām," atgādina Kursīte.

Ja redze vairs nav tik asa – neredzam tik labi tālumā vai tuvumā –, vai ir iespēja pašam to vērst par labu? Populārs ir uzskats, ka burkānu un melleņu ēšana uzlabo redzi, kā arī aptiekās nopērkams vesels lērums dažādu uztura bagātinātāju redzei. Vai tie ir efektīvi?

Gadījumā ar novecošanās izraisītām redzes problēmām tuvumā nepalīdzēs ne mellenes, ne burkāni. "Tas ir faktiski neizbēgams stāvoklis. Tas vienkārši notiks," apstiprina Kursīte. "Par acu vitamīniem, ja uz šo virzās tēma, tie īsti neārstēs. Tas nebūtu pareizais vārds. Katrai slimībai ir virkne faktoru. Šie antioksidanti, acu vitamīni varētu būt viens no faktoriem, kas mazina riskus slimības attīstībai vai padara to lēnāku. Bet tas nebūs veids, kā izvairīties no acu slimībām, ja ir ģenētiskā predispozīcija vai kaitīgi faktori. Piemēram, smēķēšana ir būtisks faktors tīklenes slimību attīstībā," brīdina ārste. "Tomēr es teiktu, ka tas nav pilnīgs mīts. Kaut kādu daļu darba šie uztura bagātinātāji dara. Taču jāsaprot, ka ar to neizārstēsim glaukomu, kataraktu un neizbēgsim no briļļu nēsāšanas vecumdienās."

Podkāstā dzirdēsi arī atbildes uz to, vai prakse izrakstīt nedaudz vājākas brilles, lai "acis nepierod un redze nekļūst sliktāka", ir pareiza. Uzzināsi arī, vai ir jēga no datora brillēm ar pārklājumu, kas izfiltrē zilo gaismu. Podkāstu klausies platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "Podbean", kā arī skaties "YouTube".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".