Daudziem gandrīz visa darbadiena paiet pie ekrāniem. Un ne tikai – pat atpūtas brīžos, kafijas pauzēs un pusdienu pārtraukumā skats "piesiets" telefona ekrānam. Tas pats ar tiem, kas vēl nestrādā – bērniem un jauniešiem. Liela daļa brīvā laika tiek pavadīta pie ekrāna. Šķiet, ir tautā vispārzināms fakts, ka tā var sabojāt redzi un ātri tikt pie "mīnusiem". Taču vai tas ir viennozīmīgi? Par ekrānu ietekmi uz mūsu redzi podkāstā "Zinātne vai muļķības" runājām ar speciālistēm no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes.
Tātad – ilgstošs darbs ar datoru vai "sēdēšana telefonā" – neizbēgami sabojāta redze un "mīnusi"?
"Tas ir diskutabls jautājums," uzsver Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas asistente Zane Jansone-Langina. Viss atkarīgs no tā, ko ar datoru dara, kā dara un cik ilgi. Jansone-Langina piedāvā salīdzināt šo situāciju ar skriešanu. "Var skriet, teiksim, divas stundas. Noskriet maratonu ir veselīgi. Bet noskriet 300 kilometrus bez apstājas vairs nav veselīgi."
Jāievēro regulāras pauzes, un šajās pauzēs nevajadzētu no darba pie datora atpūsties, skatoties telefonā. Tā vietā labāk paskatīties ārā pa logu, tālumā. Telefona turēšana ļoti tuvu acīm var radīt papildu slodzi un veicināt redzes funkcijas izmaiņas, papildu saspringšanu. Tas var radīt redzes diskomfortu vai redzes pasliktināšanos, taču pieaugušajiem tas nav viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicinātu "mīnusu" pieaugšanu.
Cits stāsts gan ir ar bērniem, kam tas ir nozīmīgs riska faktors. Ja dienā pie datora tiktu pavadītas astoņas stundas kā biroja darbiniekam, tas var provocēt "mīnusu" pieaugšanu.
Būtiska nozīme ir arī ģenētikai, uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Acu mikroķirurģijas nodaļas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras docētāja Anete Kursīte. "Katrai slimībai vai stāvoklim ir vairāki faktori, kas to ierosina. Viens ir plaši apspriestais darbs ar datoru, telefons, lasīšana un tā tālāk, bet visiem stāvokļiem pusi vismaz dod ģenētiskā informācija. Ne vienmēr, ja jūs darīsiet vienu un to pašu, iznākums būs viens un tas pats," piebilst Kursīte.
Podkāstā vari uzzināt arī atbildes uz to, vai prakse izrakstīt nedaudz vājākas brilles, lai "acis nepierod un redze nekļūst sliktāka", ir pareiza. Uzzināsi arī, vai ir jēga no datora brillēm ar pārklājumu, kas izfiltrē zilo gaismu, kā arī – vai ar speciāliem vingrinājumiem un uztura bagātinātājiem var saglābt sabojātu redzi. Podkāstu klausies platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "Podbean", kā arī skaties "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
