Latvijā plašākā sabiedrībā vislabāk pazīstamais astronoms Ilgonis Vilks cer, ka līdz 2040. gadam būsim atraduši drošticamus pierādījumus ārpuszemes dzīvībai. Taču tā nebūs ķirzaka ar lāzerpistoli vai mazi, pelēkzaļi vīriņi. Par to, cik daudz saprotam par dzīvības izcelsmi uz Zemes un to, vai ārpus mūsu planētas vēl kaut kas dzīvo, jaunākajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kur Ilgonim Vilkam sarunā piebiedrojas arī biologs Jānis Liepiņš.
Vai tie eksistē?
Sākam uzreiz ar galveno jautājumu – bez iesildīšanās! Jautājam Latvijas Universitātes speciālistiem – Astronomijas institūta pētniekam Ilgonim Vilkam un Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras docentam biologam Jānim Liepiņam –, vai viņi tic citplanētiešu eksistencei.
"Es ticu citplanētu dzīvībai, ārpuszemes dzīvībai! Citplanētieši ir grūtāks jautājums. Parasti jau cilvēki ar to saprot mazos zaļos vai pelēkos cilvēciņus," norāda Vilks un piebilst – saprotams jau, ka filmās vieglāk citplanētieti uztaisīt līdzīgu cilvēkam, ar divām rokām un kājām, kam tikai galva jāpamodificē.
"Tomēr dzīvība kosmosā var būt ļoti daudzveidīga. Mums nevajag skatīties uz cilvēku kā uz paraugu. Otrs, un to mums rāda visa Zemes bioloģija, visdrīzāk, ja ārpus Zemes kaut ko izdosies atrast, pirmkārt, tie būs mikroorganismi, vienkārši veidojumi," uzsver astronoms Ilgonis Vilks.
Jānim Liepiņam ir līdzīgs viedoklis: "Agrīnā vecumā, skatoties "X-files" jeb "Slepenās lietas", man arī gribējās ticēt cilvēkveidīgiem radījumiem, kas atbrauks vai jau ir bijuši. Bet, aizvien vairāk iepazīstot dzīvo dabu, tās gaidas samazinās. Reālistiskāk būtu sagaidīt, ka atradīsim mikroorganismus. Vairāk iepazīstot bioloģisko daudzveidību, tu saproti – aizbraucot kaut kur citur, pat ja tā dzīvība tur būs, iespējams, tu pat to neatpazīsi. Tas ir tas biedējošākais." Mēs galu galā vadāmies pēc mums zināmiem kritērijiem, un šobrīd vienīgā dzīvība, ko pazīstam, ir uz Zemes.
Un ja nu atradīsim?
Kas notiktu, ja mēs tiešām atrastu dzīvību kosmosā. Kas mums no tā?
"Man šis jautājums ļoti patīk," priecājas Vilks. Ikdienas līmenī nemainītos itin nekas. "Bet, ja sāc padomāt tālāk… Pirmkārt, mēs tātad neesam unikāli. Labi, pat ja tur nav saprātīgas būtnes, tas nekas. Tas tāpat nozīmē, ka sistēma Visumā var strādāt. Kad ir atrastas vietas ar līdzīgiem fizikāliem, ķīmiskiem apstākļiem, tur arī var notikt šie procesi, kas noved pie dzīvības rašanās," rezumē astronoms. Otrkārt, var jau runāt par reliģiskām atziņām. "Jēzus nāca pestīt cilvēkus uz Zemes. Kā tad ar tiem citiem, ja viņi tur, ārā, ir?"
Liepiņš saka, ka dzīvības atrašana ārpus Zemes dienaskārtībā aktualizētu daudzus fundamentālus jautājumus par bioloģiju. "Vai tur atrastā dzīvība būs tāda pati kā mēs? Vai viens un tas pats var rasties dažādos apstākļos un vietās?" Un tālāk jau, izprotot šos mehānismus, mēs varētu eksperimentos uz Zemes mēģināt atdarināt šos īpašos apstākļus. Gluži kā citās zinātnes jomās, piemēram, kodolsintēzes pētniecībā – šie procesi dabā notiek tikai zvaigznēs, taču cilvēki tos lūko replicēt enerģijas iegūšanai. "Varbūt varam arī atdarināt apstākļus, kuros rodas dzīvība?"
Pārsvarā runa ir par mikroorganismiem, bet nevarējām nepajautāt – vai var eksistēt arī tā stereotipiskā ķirzaka ar lāzerpistoli? "Ja izdosies uz Marsa atrast mikroorganismus, uzreiz pieaugs varbūtība atrast arī šo ķirzaku," bilst Vilks.
Un ja nu tie ierodas?
Pagaidām nav absolūti nekādu drošticamu pierādījumu, ka citplanētieši pabijuši uz Zemes, kaut sazvērestību teoriju piekritēji apgalvos pretējo. Bet vai šāda iespēja ir izslēgta? Visuma izmēri tomēr ir milzīgi, un pat zondes "Voyager", kas prom no Saules lido jau kopš 70. gadu beigām, pēc Ilgoņa Vilka vārdiem, ir tepat aiz durvīm. Vai kāds pie mums var atbraukt ciemos, un ko tad?
"Šāda varbūtība, neapšaubāmi, pastāv," neizslēdz astronoms. Un mums tās nav pārāk labas ziņas. "Šāda kultūru sadursme lielā vairumā gadījumu novestu pie sliktām sekām. Tā noteikti būtu augstākas pakāpes civilizācija, un tikai mazā skaitā gadījumu ir scenāriji, ka viņi brālīgi dalītos ar savām tehnoloģijām." Protams, ir ideja, ka simbioze jeb abpusēji izdevīga sadarbība ir labāks organismu mijiedarbības veids nekā parazitēšana, "bet kas to zina, vai tas ir tik universāls princips un darbojas visā Visumā. Var gadīties, ka mēs no viņiem (citplanētiešiem) cietīsim," pieļauj Vilks.
Tomēr viņam biedējošāka šķiet ideja, ka Zeme ir vienīgā dzīvā planēta. "Visas civilizācijas agrāk vai vēlā beidzas. Nezinu, vai būsim izņēmums. Gribētos, lai vēl kaut kur kādam ir izredzes," cer astronoms un piebilst, ka pierādījumus ārpuszemes dzīvībai būtu forši sagaidīt līdz 2040. gadam.
Podkāstā apspriežam arī to, cik labi vispār izprotam mūsu pašu izcelsmi uz Zemes, kā arī to, vai kosmosā varam ievazāt latvāņus. Podkāstu "Zinātne vai muļķības" klausies platformās "Spotify", "Apple Podcasts", "Podbean" un citās, kā arī skaties raidījuma ierakstu "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".