Kad podkāstā "Zinātne vai muļķības" ar Liepiņu un astronomu Ilgoni Vilku runājām par dzīvību ārpus Zemes, pārsvarā jau runa bija par mikroorganismiem, nevis kādu pelēkzaļu humanoīdu vai ķirzaku ar lāzerpistoli. Saprotams, ka filmās vieglāk citplanētieti uztaisīt līdzīgu cilvēkam, ar divām rokām un kājām, kam tikai galva jāpamodificē. Tomēr abi eksperti bija vienisprātis – ja kaut ko atradīsim, tad tie visdrīzāk būs mikrobi. Tieši to Liepiņš vēlētos reizi pa reizei redzēt arī mākslas filmās.
"Es gribētu ieraudzīt kādu popkultūras fantāziju vai refleksiju tieši par reālistiskiem piemēriem, mikroorganismiem un tādām lietām. Tu aizbrauc uz vietu, un tur it kā nekā nav. Un tad tur kaut kas parādās. To (popkultūrā) neesmu manījis," bilst Liepiņš. Daži piemēri gan ir – viņš min grāvēju "Interstellar". Ainā, kur uz tālas planētas Brenda apglabā doktoru Volfu Edmundsu, viņa pēc tam novelk skafandra ķiveri. "Tātad tur bija arī skābeklis," norāda Liepiņš.
"Cits variants vai piemērs – filma "Solaris", kas it kā nav par dzīvību, bet tur tomēr ir šis milzīgais okeāns, kuru ir grūti pētīt, tas ir kaut kas pilnīgi nesaprotams. Notiek mijiedarbība ar nezināmo."
Arī Ilgonis Vilks domā, ka reālistisku filmu par ārpuszemes dzīvību nav daudz. "Pajautāju "Bing" čatā, kurās filmās ir runa tieši par ārpuszemes dzīvību mikrobu formā. Saraksts ir ļoti īss." Daži varianti gan ir – "National Geographic" veidotais seriāls par Marsa apguvi, kā arī filma "Life" par mikroorganismiem, kas sāk strauji izplesties Starptautiskajā kosmosa stacijā.
Visu sarunu ar Ilgoni Vilku un Jāni Liepiņu klausies "Spotify":
To var klausīties arī "Apple Podcasts" un "Podbean", kā arī skatīties "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
