Ja mums izdotos izlauzties cauri Neptūna ekstrēmajai atmosfērai, uz planētas mūs pārsteigtu burvīgs fenomens – dimantu lietus, un tas varētu būt novērojams uz daudz vairākām planētām Visumā nekā iepriekš tika uzskatīts, liecina jaunākie atklājumi.
Uz tādām gāzu planētām kā Neptūns un Urāns valda tik augstas temperatūras un tik augsts spiediens, ka atmosfērā esošais ogleklis turpat gaisā var reaģēt un pāriet savā cietajā formā – pārvērsties par dimantu. Apstākļi šo planētu atmosfērā saskalda ogļūdeņražus, piemēram, metānu, ļaujot oglekļa atomiem savienoties ar četriem citiem un veidot dimanta daļiņas. Kā zināms, uz Zemes dimantu veidošanās process ir ilgs un sarežģīts, tāpēc šie dārgakmeņi ir tik reti un vērtīgi.
Laboratorijas apstākļos simulējot dimanta veidošanās procesus, temperatūras un spiediena sliekšņi izrādījās zemāki, nekā zinātnieki iepriekš pieļāva. Tas nozīmē, ka dimanta lietus ir iespējams arī uz mazākām gāzu planētām, tā sauktajiem “mini Neptūniem”, kādu ārpus mūsu Saules sistēmas ir ļoti daudz.
Dimantu veidošanās varētu arī izskaidrot neparastos Urāna un Neptūna magnētiskos laukus, vēsta specializētais portāls “Science Alert”.
“Šis revolucionārais atklājums ne tikai padziļina mūsu zināšanas par ledus planētām mūsu sistēmā, bet ļauj izprast līdzīgus procesus eksoplanētās ārpus Saules sistēmas,” saka viens no pētījuma autoriem, ASV Nacionālās paātrinātāja laboratorijas fiziķis Zigfrīds Glencers.
Starptautiska pētnieku komanda izmantoja Eiropas rentgena izpētes lāzera iekārtu XFEL (X-Ray Free-Electron Laser), lai novērotu dimantus, kas veidojas no ogļūdeņražu savienojuma polistirola plēves, kuru pakļauj milzīgam spiedienam.
Šī konfigurācija ļāva procesu novērot ilgāk, nekā tas bija iespējams iepriekšējos eksperimentos. Šī ilgstošā pārbaude liecināja, ka, lai gan joprojām ir ļoti nepieciešams intensīvs spiediens un īpaši augsta temperatūra, šiem apstākļiem nav jābūt tik ekstrēmiem, kā tika uzskatīts iepriekš, lai veidotos dimanti.
Tāpat tiek pieļauts, ka dimanti uz planētām varētu veidoties arī mazākā augstumā, nekā zinātnieki iepriekš aplēsuši, un tas nozīmē, ka dimanta daļiņas, velkot sev līdzi gāzi un ledu, varētu tiešā veidā ietekmēt attiecīgo planētu magnētiskos laukus.
Atšķirībā no Zemes tādām ledus planētām kā Neptūns un Urāns nav simetrisku magnētisko lauku. Līdz šim tam nav bijis izskaidrojuma, tikai pieņēmumi, ka planētas kodolā neveidojas magnētiskie lauki, un dimanti varētu palīdzēt šo mistēriju izskaidrot. “Tie uz šīm planētām var izraisīt kustības ledus masās, ietekmējot magnētisko lauku veidošanos,” saka SLAC Nacionālās paātrinātāja laboratorijas fiziķis un pētījuma līdzautors Mungo Frosts.
“Dimantu lietus uz ledus planētām mums rada intriģējošu mīklu,” viņš piebilst.
Lai nebūtu pārpratumu – oriģināli dimants ir neizskatīgs kristāls, dārgakmeņa spožumu tas iegūst pēc slīpēšanas, kļūstot par briljantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
