Pēc tehniskām nebūšanām, speciālistiem ilgu laiku nespējot droši atvērt paraugu savākšanas tvertnes vāku, beidzot asteroīda "Bennu" paraugi ir nonākuši pie zinātniekiem. Gadiem ilgā plānošana, septiņus gadus ilgais lidojums un spriedzes pilnie pēdējie brīži, kapsulai ar paraugiem traucoties cauri Zemes atmosfērai, bija tā vērti. Tik daudz "svaigu" asteroīdu paraugu pētniekiem vēl nekad nav bijis. Un pēc sākotnējās analīzes jau izskanējušas pirmās aizraujošās versijas par šī kosmiskā objekta izcelsmi, vēsta "Space.com".
"Mums ir vairāk nekā 1000 daļiņu, kas ir lielākas par pusmilimetru, 28 daļiņas, kas ir lielākas par centimetru, un prāvākā no tām ir 3,5 centimetrus liela," stāsta šīs misijas vadošais pētnieks Dante Loreta no Arizonas Universitātes. "Mums ir lieliska kolekcija ar patiesi lieliem akmeņiem. Būsim nodarbināti ilgu, ilgu laiku," piebilst zinātnieks.
"Bennu" paraugi tiks analizēti ne tikai ASV, bet nosūtīti arī NASA partneriem citur pasaulē. Šo vērtīgo, Zemes atmosfēras nepiesārņoto materiālu pētīs simtiem zinātnieku.
Pirmās versijas jau izskanējušas un drīzumā tiks apspriestas Teksasā notiekošajā Mēness un planētu pētniecībai veltītajā zinātniskajā konferencē. Jau šobrīd priekšlasījumiem prestižajā konferencē iesniegti vairāk nekā 70 zinātnisko darbu konspekti. Pēc Loretas teiktā, viņa komanda strādā "galvu nepacēlusi", lai konferences apmeklētājus varētu pārsteigt ar jaunumiem par "Bennu".
Paraugu izņemšana no tvertnes prasīja ilgu laiku un speciālu instrumentu izgatavošanu, lai dabūtu vaļā iestrēgušos mehānisma stiprinājumus.
Ik gadu uz Zemes nokrīt vesels lērums meteorītu. Daudzi no tiem tā arī netiek atrasti, bet tie, kas tiek, ir pavisam citādāki nekā paraugi no "Bennu". Meteorīti ir izdzīvojuši ceļu cauri Zemes atmosfērai un ilgu laiku pavadījuši uz Zemes, tādējādi jau ir piesārņoti ar mūsu planētas vidē esošajiem ķīmiskajiem savienojumiem. Savukārt "Bennu" paraugi pie zinātniekiem nonākuši, Zemes vides ietekmes neskarti. Tas ļauj daudz precīzāk saprast, no kā tad asteroīds sastāv un no kurienes tas cēlies.
"Bennu" paraugos konstatēta fosfāta garoza. Šādi ar kalciju un magniju bagāti fosfāta minerāli uz Zemes nokritušos meteorītos nav uzieti, taču ir zināms, ka augsta fosfāta koncentrācija atrasta ārpuszemes okeāna pasaulēs. Piemēram, pētnieki zina, ka fosfātus satur Saturna pavadonis Encelads, kas zem savas ledus garozas slēpj okeānu. Turklāt tur fosfāti ir lielākā koncentrācijā nekā okeānā uz Zemes.
Ledainais Saturna mēnesis Encelads, kādu to redzēja zonde "Cassini" 2005. gadā.
"Iespējams, asteroīds "Bennu" ir senas okeāna pasaules fragments," versiju piedāvā Loreta. "Tā gan aizvien ir ļoti liela spekulācija, taču šobrīd tas ir labākais pavediens, kas mums ir, lai izskaidrotu šī materiāla klātbūtni "Bennu" paraugos."
Tuvākajos mēnešos un gados pavisam noteikti tiks publiskots vesels lērums pētījumu, kas sniegs jau ticamākas un detaļām bagātākas atbildes, no kurienes "Bennu" nācis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!