Ap Sauli riņķo ne tikai astoņas planētas un to pavadoņi, bet arī milzum daudz citu objektu – komētas, lielāki un mazāki asteroīdi. To vien varētu būt aptuveni miljons. Ilgstoši ticis uzskatīts, ka uz tiem vairs sen nav ūdens – tas laika gaitā esot iztvaikojis. Taču novērojumi ar unikālo SOFIA observatoriju nu apstiprina, ka uz asteroīdiem ūdens aizvien eksistē, vēsta specializētā vietne “Universe Today”.
SOFIA ir infrasarkanā observatorija, kas savu darbību beidza 2022. gadā. Šī iekārta bija unikāla, līdzīgas nebija un nav nekur pasaulē. Teleskops bija uzmontēts uz modificētas “Boeing-747” lidmašīnas klāja. Tādējādi novērojumus varēja veikt daudz lielākā augstumā, nekā to ļauj pat visaugstākās uz Zemes bāzētās observatorijas. Nākamais solis ir tikai kosmiskie teleskopi. Jo lielākā augstumā atrodas teleskops, jo mazāk novērojumiem traucē Zemes atmosfēra. Tieši tāpēc arī tradicionāli teleskopus būvē augstās un sausās vietās.
SOFIA ekspluatācijas laiks ir beidzies, taču ievākto datu ir daudz, un pētījumi turpinās arī pēc tam, kad pati lidmašīna jau sen vairs gaisā nepaceļas. Šoreiz fokuss ir uz diviem asteroīdiem galvenajā asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. Viens no tiem ir “Iris”, kas ir 199 kilometrus liels, bet otrs ir 135 kilometrus lielais “Massalia”. Abu orbītas ap Sauli ir stipri līdzīgas, un viens riņķis prasa 3,7 gadus.
Saules sistēmā esošo asteroīdu sastāvs nav viendabīgs. Tie gan struktūrā, gan ķīmiskajā sastāvā var atšķirties atkarībā no tā, cik tālu atrodas no Saules un kāda ir to izcelsme. Tuvāk Saulei esošie silikātu asteroīdi pārsvarā ir bez ledus – tas iztvaikojis. Savukārt tālāk Saules sistēmas tumšākajos nostūros esošie asteroīdi bieži vien ir ar ledu sastāvā.
Lūk, izrādās, ka ne uz visiem Saulei tuvāk esošajiem asteroīdiem ūdens ir zudis. Novērojumi ar SOFIA spektrometru apliecināja, ka uz “Iris” un “Massalia” atrodams ūdens. Līdzīgu atklājumu ar SOFIA observatoriju pētnieki veica 2020. gadā, atklājot ūdeni uz Mēness virsmas. Dati liecināja, ka kubikmetrā regolīta ir aptuveni 350 mililitri ūdens.
Tiesa, kā uz Mēness, tā uz asteroīdiem nav runa par brīvi pieejamu ūdeni. H2O ir ķīmiski sasaistīts minerālos, absorbēts asteroīdu materiālā.
Šie atklājumi ir jauna lappuse Saules sistēmas rašanās un attīstības vēsturē, un pētījuma vadošā autore Dr. Anisia Aredondo ar komandu jau iesniegusi pieteikumu nākamajam izpētes ciklam ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, lai varētu jaudīgo iekārtu izmantot 30 citu Saules sistēmu objektu novērošanā un ūdens meklēšanā uz tiem.
Pētījums publicēts žurnālā “The Planetary Science Journal”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
