"Voyager 1" ir īsta leģenda. Zonde, kuras iecerētais ekspluatācijas ilgums bija pieci gadi, nu kosmosa jūrā ceļo jau vairāk nekā 45 gadus. Ja vien katrai lietai mūsdienās butu tik iespaidīga pagarinātā garantija! Taču nu izskatās, ka "Voyager 1" laiks beidzot ir iztecējis. Ja vien nenotiks brīnums.
Ar pašu iekārtu fiziski viss ir kārtībā – tā nav "sadalījusies reizinātājos". Taču jau trešo mēnesi no "Voyager 1" zinātniski vairs lielas jēgas nav. Zonde vairs nesūta atpakaļ noderīgus datus. Kopš 2023. gada 14. novembra viss, ko "Voyager 1" zonde "raksta" vēstulēs uz mājām, ir atkārtota virkne ar bezjēdzīgu bināro kodu.
Parasti zonde datus uz Zemi sūtīja, izmantojot vienu no trim borta datoriem – lidojuma datu sistēmu. Taču vienā no apakšsistēmām, telemetrijas modulācijas sistēmā (TMU), ir kāda kļūda. Tehnoloģiju vietnes "Ars Technica" publikācijā eksperti lēš, ka pie vainas varētu būt bojāts atmiņas modulis. Taču precīzi identificēt problēmu nevar tieši tāpēc, ka atpakaļ netiek saņemti sakarīgi dati.
70. gadu beigās palaistā zonde "Voyager 1" 2012. gadā kļuva par pirmo kosmosa aparātu, kas izlidoja ārpus Saules sistēmas nosacītajām robežām jeb heliosfēras un ielidoja starpzvaigžņu telpā. Šobrīd zonde atrodas ap 24 miljardu kilometru attālumā no Zemes un, visticamāk, turpina ceļu prom no Saules sistēmas.
Inženieri mēnešiem ilgi cenšas rast risinājumu problēmai, taču tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Iedomājies, ka esi programmētājs, kam jānoskaidro datora "nobrukšanas" cēlonis, bet dators ir 50 gadus vecs, fiziski tam klāt netiec, bet uz katru nosūtīto komandu un atbildi jāgaida 45 stundas.
"Voyager" zondes pavēra iepriekš nebijušu skatu uz tālākajām Saules sistēmas planētām – Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu.
"Voyager 1" dokumentācija ir saglabājusies, taču daļa no tās nav digitalizēta, tāpēc inženieriem tās izpēte jau ir kas līdzīgs vēsturnieka darbam, rakājoties arhīvos. Turklāt nav vairs arī to, kam paprasīt padomu. "Cilvēki, kas zondi būvēja, vairs nav šaisaulē," vietne "Ars Technica" citē "Voyager" projekta menedžeri Sūzanu Dodu. Pagaidām baltais karogs vēl nav pacelts, tomēr cerības saņemt kādu sakarīgu vēstījumu no "Voyager 1" arī diez ko lielas nav.
"Ja mēs zondi dabūtu atpakaļ pie samaņas, tas būtu liels brīnums," neslēpj Doda, "taču padevušies mēs vēl pavisam noteikti neesam. Ir vēl lietas, ko varam izmēģināt."
Tuvākajās nedēļās inženieri mēģinās "Voyager 1" iestatīt dažādos programmatūras darbības režīmos (piemēram, kā datoriem "Safe Mode") un paskatīties, vai kādā no tiem iespējams identificēt, kur tieši sistēmā ir kļūda. Daži no šiem režīmiem nav izmantoti 40 gadus.
Ja arī "Voyager 1" kļūs par "mirušu zondi", vēl gandrīz tikpat tālu no Zemes savu ceļu turpina tās dvīne "Voyager 2". Pēc nepilniem 20 gadiem no Saules sistēmas izlidos arī zonde "New Horizons", kas 2015. gadā palidoja garām Plutonam. Šis ir jau ar daudz modernākiem sensoriem un sistēmām aprīkots lidaparāts, kas noteikti atklās ko jaunu par starpzvaigžņu telpā notiekošo. Ja vien izdzīvos tik ilgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
